Press "Enter" to skip to content

29. septembris svētki SV. ERCEŅĢEĻI MIĶELIS, GABRIĒLS UN RAFAĒLS

Svēto ercenģeļu svētkus Baznīca svin jau no 5. gadsimta, kad Romas ziemeļaustrumos tika iesvētīta bazilika svētā Miķeļa godam. Vecā Derība vairākkārt piemin Miķeli jeb Mihaelu un Gabrielu; par eņģeli Rafaelu mēs uzzinām no Tobija grāmatas.

Jaunajā Derībā eņģelis Gabriels pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erc­eņģelis Miķelis ir attēlots kā Debesu armijas vadonis un sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās. Šīsdienas svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta gan atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, gan visas Baznīcas aizsardzība.

Erceņģelis Miķelis (t. Pēteris Upenieks MIC sprediķis Rīgas sv. Jēkaba katedrālē (Ņemts no avīzes „QUIS UT DEUS”))

Par sv. Miķeļa Ercenģeļa cīņu ar sātanu Jēzus mīļākais māceklis sv. Jānis savā atklāsmes grāmatā raksta: „Tad debesīs izcēlās karš. Miķelis un viņa eņģeļi sāka karu ar pūķi. Un pūķis un viņa eņģeļi karoja. Bet viņam nepietika spēka un tie zaudēja savu vietu debesīs.

Milzu pūķis tika satriekts- sensenā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas maldina visus pasaules iedzīvotājus – viņš tika nomests un līdz ar viņu nomesti viņa eņģeļi” (Atkl. 12,7-9).

Ja tiek pieminēts Miķelis, tad tiek pieminēts arī viņa pretinieks Lucifers. Miķelis ir cīnītājs gars un kas piekrīt viņam, tam jācīnās kopā ar viņu. Tā cīņa, kas iesākta debesīs, turpinās virs zemes. Jācīnās ikvienam kristietim. „Jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs” (Ef.6,12).

Mēs nedrīkstam ļaunajiem gariem piedēvēt visu, ko tikai ļaunu novērojam pasaulē, bet nedrīkstam arī ignorēt patiesību par ļauno garu eksistenci. Baznīcas svētības ir paredzētas tam, lai ļaunajam garam nebūtu varas pār cilvēku un citiem priekšmetiem.

Pravieša Daniela grāmatā lasām svarīgas ziņas par Ercenģeļa Miķeļa darbību virs zemes. „Tad man palīgā nāca Miķelis, viens no augstākajiem debesu virsaišiem” (Dan.10,13). Tas pats pravietis raksta arī par pasaules galu: „Tanī laikā pacelsies Miķelis, lielākais eņģeļu virsaitis, kas aizstāvēs savas tautas dēlus. Būs lielas apspiešanas, kādas vēl līdz šim nebūs bijušas, kamēr vien tautas ir pastāvējušas, līdz pēdējam laikam. Bet tava tauta, visa, kas grāmatā ir atzīmēta, tanī laikā tiks izpestītā” (Dan 12,1). Erceņģelim Miķelim sargāšanai tika uzticētā Izraēla tauta. Visi kristieši ir izraēļi pēc gara. Miķelis laiku gaitā tika izvēlēts daudzām kristiešu valstīm un baznīcām par debesu aizbildni. Apustuļu darbu grāmatā 12. nodaļa apraksta kā svētajam apustulim Pēterim parādījās eņģelis cietumā un izveda viņu no cietuma. Arī tas bija svētais Erceņģelis Miķelis.

Sevišķs uzdevums svētajam Erceņģelim Miķelim par cilvēka dvēseli ir pēdējā cīņā – nāves brīdī. Erceņģelim Miķelim ir sevišķs uzdevums – stādīt dvēseli pēc nodzīvotās dzīves Dieva troņa priekšā. Priesteris bieži dodas pie mirstošiem, piedalās pēdējā cilvēka cīņā, tāpēc zinām, ka sv. Miķeļa aizbildniecība ir tik ļoti nepieciešama. Ja laimēta ir dvēseles pēdējā cīņa, tad viss ir iegūts. Bet šinī cīņā arī ļaunais gars izlieto visus spēkus, lai dvēseli iebaidītu un iegūtu sev. Jālūdz svētā Ercenģeļa Miķeļa aizstāvniecību par dvēseli pēdējā cīņā. Arī mūsu dvēseles reiz ieraudzīs šo debesu karapulku virsaiti mūsu nāves brīdī. Kaut jel šī tikšanās būtu laimīga!

Ludzas Romas katoļu draudzes izdevums “Tikšanās”

Comments are closed.