1Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu,
2un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm.
3Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit.
4Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot.
5Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.
6Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot.
7Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams,
8un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst.”
9Un tie Viņam jautāja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?”
10Un Viņš tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet,
11un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru?
12Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.”
13Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru.
14Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu.
15Un Viņš tiem sacīja: “Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu,
16jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.”
17Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet un dalait to savā starpā!
18Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.”
19Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!”
20Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.
21Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.
22Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!”
23Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņiem tas esot, kas to darīšot.
24Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais.
25Un Viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem.
26Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo.
27Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.
28Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās.
29Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,
30ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.
31Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
32Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!”
33Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”
34Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”
Comments are closed.