Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas ēku kompleksa atjaunošana

4.projekts
5_projekts
7_projekts
8_projekts

Sāpju Dievmātes baznīca ar plebāniju un palīgēkām Rīgā, Pils ielā 5 atrodas Vecrīgā blakus Rīgas pilij kā noslēgts komplekss un ir būvēta 18.gs. otrajā pusē kā Pils laukuma klasicisma apbūves ansambļa viena no sastāvdaļām. Veselu gadsimtu tā bijusi vienīgā katoļu baznīca Rīgā un Vidzemē. No tās sākās katoļticības atdzimšana visā reģionā[1].

Sākotnējā uz šo periodu attiecināmā baznīcas ēka redzama J.K.Broces zīmējumā. Blakus baznīcai esošā divstāvu mūra mācītājmāja ar augsto mansarda jumtu celta kopā ar baznīcu 18.gs.80.gados kā klasicisma celtne. Iespējams, šajā laikā uzcelta arī projektā pieteiktā dzīvojamā ēka.

Sāpju Dievmātes baznīca kardināli pārbūvēta 1859.-1860.gadā pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Nav izslēgts, ka šajā laikā pārbūves darbi veikti arī dzīvojamā ēkā.

Dzīvojamā ēkā nekad nav veikti sistemātiski izpētes darbi, līdz ar to iespējams iegūt Latvijas mākslas un arhitektūras vēsturē nozīmīgu informāciju.

Baznīcas iekštelpas atjaunotas 1950.-tajos gados, tad arī izstrādāti monumentālie draudzes telpas gleznojumi (gleznotājs P.Glaudāns), bet pēc tam 20.gs.90.-tajos gados. 2000.gada rudenī veikta baznīcas torņa skārda daļēja krāsošana un atjaunots krusts. Nopietni remonta darbi tornī nav veikti. Pārējie kompleksa objekti, uzskatot tos par mazāk nozīmīgiem, nav būtiski remontēti, veikts kosmētiskais remonts. Tomēr iespējams, ka arī plebānija un dzīvojamā ēka uzskatāma par šī pieminekļa cienīgu sastāvdaļu. Ņemot vērā kompleksa vēsturisko nozīmību un elitāro atrašanās vietu, kā arī faktu, ka tas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas Vecrīgas vēsturiskajā centrā, visi ar remonta – restaurācijas darbībām saistītie procesi jāveic metodiski pareizi un atbilstoši ēku statusam.

Šobrīd ēku kompleksā (izņemot to, ka ēku fasāde kādreiz ir tikai nokrāsota) ilgstoši nav veikti nekādi konceptuāli pamatoti un sakārtoti remontdarbi, māja ļoti šķiebjās, to var redzēt pēc plaisām ārsienās, iekšā, pēc slīpajām grīdām un durvīm, kur starp durvju stenderi un pašām durvīm sprauga palielinās. Dzīvojamās ēkas, plebānijas un baznīcas jumti cietuši no mitruma, krāsojums atlupis, vietām atvērušās skārda šuves, nepareizi veikts to falcējums, bojāti dakstiņi, vietām dakstiņi aizstāti ar bleķi, kurš vietām ir caurs. Tāpēc steidzīgi jāveic jumta seguma nomaiņa un konstrukciju remonts. Baznīcas zvanu nav iespējams zvanīt torņa konstrukciju sliktā stāvokļa dēl.

Sakarā ar slikto tehnisko stāvokli un ilgstošu remontdarbu neveikšanu dzīvojamai ēkai jāsakārto logi un to stiprinājums ēku sienā. Logu rajonā arī no sienas ziemā ļoti stipri nāk iekšā aukstums un istabās, kur ir vairāk logu ir burtiski caurvējš. Lai to paveiktu, jāizstrādā logu remonta/restaurācijas projekts un krāsu pase. Ēku kompekss ir iegājis vēsturē ar to, ir ievilkta viena no pirmajām vai pirmā elektrība Rīgā, vietām vēl ir Ulmaņa laika elektrības vadi. Tiek lietoti  vāji elektrības drošinātāji, dažās telpās vienlaicīgi nav iespējams ieslēgt vairākas elektriskās ierīces, jo elektrības vadi zem apmetuma aizdegās. Arī kanalizācija ir veca un smakojoša. Nav ventilācijas, ja neskaita caurās sienas logu rajonā un to, ka aukstums nāk arī no jumta. Plebānijā ir ļoti skaistas vēsturiskas  kāpnes, kuras prasa restaurāciju. Prasās arī apkures uzlabojumi, jo ziemā dažas istabās ir +12… Vienlaicīgi jāveic vides sakārtošana – teritorijas labiekārtojums, žoga remonts, voluntāri celto un vairs nevajadzīgo (nav malkas apkures) palīgēku demontāža un visa iekšpagalma arhitektoniska sakārtošana.

19_proejkts
17_projekts
16_projekts
18_proejkts
20_projekts

Nepieciešams baznīcas iekštelpu remonts un altārdaļas restaurācija. Lai kvalitatīvi varētu iepriekš uzskaitītos darbus plānot, primāri jāveic projektā iekļauto Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas ēku kompleksa arhitektoniskā un konstruktīvā apsekošana, kā arī to uzmērīšana, lai pēc tam varētu izstrādāt atjaunošanas programmu. Izpētes rezultāti ļautu precizēt arī dzīvojamās ēkas celšanas laiku.

Balstoties uz izpētes un apsekošanas rezultātiem tiks izstrādāts Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas kompleksa atjaunošanas projekts, lai izdalītu primāros un sekundāros darbus, precizētu to veikšanas kārtību un metodiku, apzinātu nepieciešamās izmaksas un sastādītu konceptuālu programmu. Pēc sagatavošanas darbu izpildes būs iespējams novērtēt Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ēku kompleksa kultūrvēsturisko nozīmību, konstruktīvo stāvokli un atjaunošanas darbu apjomus. Tas ļautu beidzot sakārtot Rīgas kultūrvidei un sakrālajai arhitektūrai tik nozīmīgo ēku kompleksu atbilstoši tās statusam, jo Latvijas vārds Pasaules kultūras mantojuma sarakstā minēts saistībā ar Rīgas vēsturisko centru. 1997. gadā Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs, novērtējot tā samērā neskarto viduslaiku un vēlāko pilsētbūvniecisko struktūru, jūgendstila arhitektūras piesātinājumu un kvalitāti, kā arī 19. gs. koka arhitektūru.

2003.gadā ir pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija vairāk kā desmit gadu garumā ir piedalījusies un turpina piedalīties Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības jautājumu risināšanā, tai skaitā Rīgas vēsturiska centra saglabāšanas padomes ietvaros.

Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudze sadarbībā ar  SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, ar mākslas zinātnieci Baibu Eglāju priekšgalā,  ir  uzsākusi Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ēku kompleksa izpētes un atjaunošanas projekta realizācijas sagatavošanas darbus.

Būsim ļoti pateicīgi, ja pieņemsiet lēmumu mūs atbalstīt

Mūsu rekvizīti:

RĪGAS SĀPJU DIEVMĀTES ROMAS KATOĻU DRAUDZE

Adrese: Pils ielā 5, Rīgā, LV1050, Latvija

Reģ. nr. :  90000086578

Konta nr.: LV27 HABA 0551 0343 9912 6

Banka: AS ,,Swedbank,

SWIFT kods:  HABALV22

Bankas adrese: Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048, Latvija

 

Draudzes prāvests pr. Māris Zviedris

13_projekts
12_projekts
11_projekts
10_projekts
3_projekts
          

[1] Levina M., Zilgalvis J., Tipāne A., Čoldere D., Banga V. Sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļi Rīgā. 96,-103,lpp.R., Neputns. 2010.