Pirmā Mise
Lasījums no Ījaba grāmatas (Īj 19, 1.23-27a)
Ījabs sacīja: “Kas man to dos, ka tiktu uzrakstītas manas runas? Kas man to dos, ka tās tiktu ierakstītas grāmatā ar dzelzs vai svina irbuli, uz mūžiem tiktu iekaltas akmenī?
Tomēr es zinu, ka mans Pestītājs dzīvo un Pastarajā laikā Viņš nostāsies pār pīšļiem; un pēc tam manus pīšļus Viņš apvilks ar ādu, un savā miesā es redzēšu Dievu. Es pats Viņu redzēšu, un manas acis Viņu skatīs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 27 (26)
Refrēns: Es redzēšu Kunga labumu dzīvo zemē.
Kungs ir mana gaisma un mans glābējs.
No kā man bīties?
Kungs ir manas dzīvības sargs.
Par ko man baiļoties? R.
Vienu es lūdzu no Kunga, tik to es vēlos,
ka varētu dzīvot Kunga namā
visās sava mūža dienās,
lai redzētu Kunga laipnību
un ietu Viņa svētnīcā. R.
Uzklausi, Kungs, manu balsi,
kad es saucu uz Tevi,
apžēlojies par mani un uzklausi mani!
Kungs, es meklēju Tavu vaigu.
Neapslēp to no manis! R.
Es ticu, ka varēšu redzēt Kunga labumu
dzīvo zemē.
Gaidi uz Kungu un esi drosmīgs,
esi stiprs savā sirdī un ceri uz Kungu! R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 15, 20-28)
Brāļi, Kristus ir augšāmcēlies no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem; tādēļ ka caur cilvēku nāca nāve un caur cilvēku – mirušo augšāmcelšanās: jo, kā visi mirst Ādamā, tā visi atkal kļūs dzīvi Kristū. Tomēr katrs pēc savas kārtas: vispirms Kristus, tad, Viņa atnākšanas dienā, tie, kas Kristum pieder.
Pēc tam nāks gals, kad Viņš nodos valdīšanu Dievam un Tēvam. Bet Viņam pienākas valdīt, kamēr visus ienaidniekus būs nolicis zem savām kājām. Bet kā pēdējais ienaidnieks tiks satriekta nāve.
Un, kad Viņam viss būs pakļauts, tad arī Dēls pats pakļausies Tam, kas Viņam bija pakļāvis visu, lai Dievs visā būtu viss. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Jēzus Kristus ir pirmdzimtais starp mirušajiem,
Viņam gods un vara mūžu mūžos! Amen.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 23, 44-46.50.52-53; 24, 1-6a)
Bija jau ap sesto stundu. Un tumsa apklāja visu zemi līdz pat devītajai stundai. Un aptumšojās saule, un svētnīcas aizkars pārplīsa vidū pušu. Tad Jēzus iesaucās skaļā balsī, sacīdams: “Tēvs, Tavās rokās Es atdodu savu garu!” To pateicis, Viņš izdvesa garu.
Un, lūk, tur bija kāds vīrs, vārdā Jāzeps, kas bija Augstās padomes loceklis. Viņš aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesu. Un noņēmis viņš ietina to audeklā un noguldīja izcirstā kapā, kurā neviens vēl nebija guldīts.
Nedēļas pirmajā dienā, gaismai austot, sievietes atnāca pie Kristus kapa, nesot sagatavotās smaržzāles, un atrada akmeni no kapa atveltu. Iegājušas iekšā, viņas neatrada Kunga Jēzus miesu.
Un notika, ka, viņām esot par to neziņā, lūk, divi vīri spožās drēbēs nostājās tām blakus. Bet, kad sievietes pārbijušās nolaida acis, tie viņām sacīja: “Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav. Viņš ir augšāmcēlies.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Otrā Mise
Lasījums no pravieša Daniēla grāmatas (Dan 12, 1-3)
Tajā laikā celsies Mihaēls, liels valdnieks, kas aizstāv tavas tautas bērnus. Un pienāks spaidu laiki, kādi nav bijuši no brīža, kopš sāka pastāvēt tautas, līdz pat šim mirklim.
Un šajos laikos tiks atpestīta tava tauta, katrs, kas izrādīsies ierakstīts grāmatā. Un daudzi no tiem, kas guļ zemes putekļos, uzmodīsies: vieni mūžīgai dzīvei un citi mūžīgam kaunam.
Bet tie, kas būs mācīti, mirdzēs kā debesu spožums, un tie, kas daudziem būs iemācījuši taisnību, būs kā zvaigznes uz mūžīgiem laikiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 42 (41) un 43 (42)
Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc dzīvā Dieva.
Kā briedis slāpst pēc ūdens avotiem,
tā mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva;
kad es iešu un nostāšos Dieva vaiga priekšā? R.
To es atceros, un sirds man pārplūst,
jo es esmu gājis uz brīnišķīgo telti,
uz Dieva namu,
ar līksmību un slavas dziesmām
ļaužu pulkā, svētkus svinot. R.
Sūti savu patiesību un savu gaismu,
lai tā mani vada
un aizved uz Tavu svēto kalnu
un Tavu telti. R.
Un es iešu pie Dieva altāra,
pie Dieva, kas ir mana prieka avots.
Dievs, mans Dievs, es slavēšu Tevi
ar kokles skaņām. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 6, 3-9)
Brāļi, vai tad jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Kristū Jēzū, esam kristīti Viņa nāvē? Kristībā mēs līdz ar Viņu esam apbedīti nāvei, lai arī mēs ieietu jaunā dzīvē, tāpat kā Kristus ir uzmodināts no miroņiem ar Tēva godības spēku.
Ja nu mēs esam iedēstīti Viņa nāves līdzībā, mēs būsim Viņam līdzīgi arī augšāmceļoties. Mēs zinām, ka vecais cilvēks mūsos ir reizē ar Viņu piesists krustā, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un mēs vairs nekalpotu grēkam. Jo, kas ir miris, tas ir atbrīvots no grēka.
Bet, ja mēs esam nomiruši kopā ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim kopā ar Viņu, zinādami, ka Kristus, piecēlies no miroņiem, vairs nemirst. Nāvei vairs nav varas pār Viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Dievs tā mīlēja pasauli,
ka atdeva savu viendzimušo Dēlu.
Ikviens, kas Viņam tic, iegūst mūžīgo dzīvi.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 11, 32-45)
Kad Marija nonāca tur, kur bija Jēzus, viņa, ieraudzījusi To, nokrita Viņam pie kājām un Tam sacīja: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris!” Tad Jēzus, redzot viņu raudam un arī jūdus, kas bija atnākuši viņai līdzi, tika garā saviļņots un ļāvās aizkustinājumam.
Un Viņš jautāja: “Kur jūs viņu nolikāt?” Tie Viņam atbildēja: “Kungs, nāc un paskaties!” Jēzus sāka raudāt. Bet jūdi sacīja: “Lūk, kā Viņš to ir mīlējis!” Bet daži no viņiem teica: “Vai tad Viņš, kas atvēra acis aklajam, nevarēja izdarīt tā, lai šis nenomirtu?” Bet Jēzus, atkal sevī saviļņots, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai priekšā bija aizvelts akmens.
Jēzus sacīja: “Noveliet akmeni!” Marta, nomirušā māsa, Viņam teica: “Kungs, viņš jau smako, jo viņš jau četras dienas ir kapā!” Jēzus viņai sacīja: “Vai tad Es tev neteicu, ka tu redzēsi Dieva godību, ja ticēsi?”
Tad viņi atvēla akmeni. Bet Jēzus, pacēlis acis uz debesīm, sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu mani uzklausīji. Es gan zināju, ka Tu mani vienmēr uzklausi, bet Es to sacīju apkārt stāvošo ļaužu dēļ, lai viņi ticētu, ka Tu mani sūtīji.” Un, to pateicis, Viņš skaļā balsī iesaucās: “Lācar, nāc ārā!” Mirušais, audeklos sasietām rokām un kājām, izgāja ārā. Viņa seja bija apsegta ar sviedrautu. Jēzus viņiem sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!”
Tad daudzi no jūdiem, kas bija atnākuši pie Marijas un redzēja, ko Jēzus izdarīja, sāka Viņam ticēt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Trešā Mise
Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 3, 1-6.9)
Taisnīgo dvēseles ir Dieva rokā, un nāves mokas viņus neskars. Nesaprātīgo acīm viņi likās miruši, un viņu nāve tika uzskatīta par nelaimi, viņu aiziešana no mums likās iznīcība, bet viņi ir iegājuši mierā.
Lai gan pēc cilvēku domām viņi izcieta mokas, tomēr viņu cerība ir pilna nemirstības. Nedaudz no viņiem ir prasīts, bet daudz tiks iedots, jo Dievs ir viņus pārbaudījis un atradis par sevis cienīgiem. Viņš ir pārbaudījis tos kā zeltu kausējamā krāsnī un pieņēmis kā dedzināmā upura dāvanu. Tie, kas paļaujas uz Viņu, sapratīs patiesību, un uzticīgie mīlestībā paliks pie Viņa, jo žēlastība un žēlsirdība ir Viņa svētajiem un gādība – Viņa izredzētajiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 103 (102)
Refrēns: Taisnīgajiem pestīšana nāk no Dieva.
Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs,
lēnprātīgs un ļoti saudzīgs.
Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem
un neatmaksā mums pēc mūsu vainām. R.
Kā tēvs žēlo savus bērnus,
tā apžēlojas Kungs par tiem, kas Viņu godā.
Jo Viņš zina, no kā mēs radīti,
Viņš atceras, ka esam puteklis. R.
Cilvēka dienas – kā nopļauta zāle,
viņš nozied līdzīgi puķei uz lauka.
Kad vējš viņam uzpūtīs, viņa vairs nebūs,
un viņa vieta viņu vairs nepazīs. R.
Bet Kunga žēlsirdība pastāv mūžu mūžos
pār tiem, kas Viņa bīstas.
Viņa taisnība paliek paaudžu paaudzēs
tiem, kas Viņa derību glabā. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 4, 14–5, 1)
Brāļi, mēs zinām, ka Tas, kas uzmodināja Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs kopā ar Jēzu un nostādīs sev priekšā kopā ar jums. Jo tas viss ir jūsu dēļ, lai pārbagātā žēlastība daudzu pateicības dēļ vairotu Dieva godu.
Tāpēc mēs nepagurstam. Lai gan mūsu ārējais cilvēks iznīkst, iekšējais tomēr atjaunojas no dienas dienā. Mūsu pašreizējās grūtības, kas ir vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu godību mūžībā. Mēs taču raugāmies nevis uz redzamo, bet gan uz neredzamo, jo redzamais ir pārejošs, bet neredzamais ir mūžīgs.
Jo mēs zinām – ja mūsu laicīgās dzīves miteklis sabrūk, tad no Dieva mums Debesīs ir mūžīgas mājas, kas nav ar rokām celtas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Tāda ir mana Tēva griba,
lai ikvienam, kas tic Dēlam,
būtu mūžīgā dzīve.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 1-6)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Lai jūsu sirdis nebīstas! Jūs ticat Dievam, ticiet arī man! Mana Tēva namā mājokļu ir daudz. Ja tā nebūtu, vai tad Es būtu jums teicis, ka eju sagatavot jums vietu?
Un, kad Es aiziešu un sagatavošu jums vietu, Es nākšu atkal atpakaļ un paņemšu jūs sev līdzi, lai tur, kur esmu Es, būtu arī jūs. Un jūs zināt ceļu, uz kurieni Es eju.”
Toms Viņam sacīja: “Kungs, mēs nezinām, uz kurieni Tu ej. Kā tad mēs varam zināt ceļu?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenonāk pie Tēva citādi kā tikai caur mani.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.