Svēto Rakstu lasījumi 03.06.2015 – Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs!

Tajās dienās Tobijs nopūtās un sāka lūgties ar asarām, sacīdams: “Tu, Kungs, esi taisnīgs, un taisnīgi ir visi Tavi spriedumi, un visi Tavi ceļi ir žēl­sirdība, patiesība un taisnība. Bet tagad, Kungs, atceries mani un neatriebies man par maniem grēkiem, un nepiemini manus vai manu vecāku pārkāpumus! Jo mēs nepaklausījām Tavām pavēlēm, un tādēļ esam atdoti laupīšanai un verdzībai, un nāvei, un izsmieklam, un nievām visās tautās, kuru vidū Tu mūs izklīdināji.
Bet tagad, Kungs, Tavs sods ir liels, jo mēs nerīkojāmies pēc Taviem baušļiem un nebijām patiesi, staigājot Tavā priekšā. Tagad, Kungs, dari ar mani pēc sava prāta un pavēli, lai mans gars tiktu paņemts mierā, jo man labāk ir mirt nekā dzīvot.”
Tajā pašā dienā notika, ka mediešu pilsētā Ragesā Sāra, Raguēla meita, dzirdēja, kā viņu nievā viena no viņas tēva kalponēm. Jo Sāra bija izdota pēc kārtas septiņiem vīriem, bet ļaunais gars, vārdā Asmodejs, tos nonāvēja, tiklīdz tie iegāja pie viņas. Tāpēc, kad Sāra bāra kalponi par tās pārkāpumu, tā atbildēja viņai, sacīdama: “Kaut mēs no tevis vairs neredzētu nedz dēlu, nedz meitu virs zemes tu, savu vīru slepkava! Vai arī mani tu gribi nonāvēt, kā esi nonāvējusi septiņus vīrus?”
Pēc šiem vārdiem Sāra uzkāpa sava nama augšistabā un trīs dienas un trīs naktis neēda un nedzēra, bet, paliekot lūgšanā, ar asarām lūdza Dievu, lai atbrīvo viņu no šī negoda.
Tajā laikā abu lūgšanas tika uzklausītas Visaugstā Dieva godības priekšā. Un tika izsūtīts Kunga eņģelis svētais Rafaēls, lai izdziedinātu Tobiju un Sāru, kuru lūgšanas Kunga acu priekšā bija skaitītas vienā laikā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 25 (24)
Refrēns: Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli.

Mans Dievs, es ceru uz Tevi:
lai man nav jāsarkst
un mani ienaidnieki lai nelīksmo par mani,
jo neviens, kas Tev uzticas, nepaliks kaunā.
Bet apkaunoti būs tie,
kas tukšības dēļ lauž uzticību. R.

Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus
un māci man staigāt Tavas takas.
Savā patiesībā mani vadi un māci,
jo Tu esi Dievs, mans glābējs. R.

Piemini, Kungs, savus žēlsirdības darbus
un savu labvēlību, kas pastāv no mūžiem.
Savā žēlsirdībā, Kungs, atceries mani,
piemini savā labvēlībā! R.
Kungs ir labs un taisnīgs,
tāpēc grēciniekiem Viņš parādīs ceļu.
Lēnprātīgos Viņš vadīs taisnībā,
pazemīgos mācīs staigāt Viņa ceļus. R.

Alleluja.
Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība,
saka Kungs,
kas man tic,
tas nemirs nemūžam.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 18-27)
Tajā laikā pie Jēzus atnāca saduceji, kas uzskata, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums rakstīja: “Ja kādam brālis mirst un atstāj sievu, bet bērnus neatstāj, tad lai tas apprec viņa sievu un uzmodina savam brālim pēcnācējus.”
Bet bija septiņi brāļi. Pirmais apprecēja sievu un nomirstot neatstāja pēcnācējus. Un otrs apprecēja viņu un arī nomira, neatstājis pēcnācējus, tāpat arī trešais. Un visi septiņi neatstāja pēcnācējus. Pēdējā no visiem nomira arī sieva. Tad nu augšāmcelšanās dienā, kad viņi augšāmcelsies, kuram no viņiem šī sieva piederēs, jo septiņiem tā ir bijusi sieva?”
Jēzus viņiem sacīja: “Vai ne tādēļ jūs maldāties, ka nepazīstat nedz Rakstus, nedz Dieva spēku? Kad viņi no miroņiem augšāmcelsies, tie nedz precēsies, nedz izies pie vīra, bet būs kā eņģeļi Debesīs.
Bet, kas attiecas uz mirušajiem, ka viņi augšāmcelsies, vai tad jūs neesat lasījuši Mozus grāmatā par ērkšķu krūmu, kā Dievs Mozum runāja, sacīdams: “Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs”?
Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs! Jūs ļoti maldāties.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.