Tajās dienās Paranas tuksnesī Kungs uzrunāja Mozu, sacīdams: “Izsūti vīrus, kas aplūkotu Kanaānas zemi, kuru Es esmu nodomājis dot Izraēļa dēliem.”
Pēc četrdesmit dienām izlūki, pārstaigājuši visu zemi, atgriezās un atnāca pie Mozus un Ārona, un pie visas Izraēļa dēlu draudzes Paranas tuksnesī uz Kadešu. Un viņi sniedza tiem ziņas un rādīja visai draudzei zemes augļus, un stāstīja, sacīdami: “Mēs nonācām zemē, uz kuru tu mūs sūtīji un kurā patiešām plūst piens un medus, kā tas ir redzams no šiem augļiem. Bet tās kopēji ir varen stipri, tās pilsētas ir lielas un mūru apjoztas. Tur mēs redzējām Anaka bērnus. Negebā dzīvo Amaleks, hetieši un jebusieši, un amorieši mitinās kalnos, bet pie jūras un ap Jordānas upi uzturas kanaānieši.”
Pa to laiku Kalebs, mierinādams tautas kurnēšanu, kas cēlās pret Mozu, sacīja: “Ejam un ieņemsim šo zemi, jo mēs spējam to iegūt.” Bet citi, kas ar viņu bija kopā, runāja: “Nekādā ziņā mēs nespēsim doties pret šo tautu, jo tā ir stiprāka par mums.”
Un starp izraēliešiem viņi izplatīja sliktas vēstis par zemi, ko bija izlūkojuši. Viņi sacīja: “Zeme, kuru mēs pārstaigājām, aprij savus iemītniekus. Ļaudis, ko mēs redzējām, ir milzīga auguma. Tur mēs redzējām milžus, Anaka dēlus no milžu cilts, salīdzinājumā ar kuriem mēs izskatījāmies kā siseņi.” Tad viss ļaužu pulks skaļā balsī raudāja tajā naktī.
Un Kungs uzrunāja Mozu un Āronu, sacīdams: “Cik vēl ilgi šī nekrietnā draudze kurnēs pret mani? Es dzirdēju Izraēļa dēlu sūrošanos. Tāpēc pasaki viņiem: “Tik tiešām, kā Es dzīvoju, saka Kungs, Es jums tā izdarīšu, kā jūs, man dzirdot, esat runājuši! Šajā tuksnesī paliks guļot jūsu līķi. Jūs visi, kas esat saskaitīti divdesmit un vairāk gadu veci un kas esat kurnējuši pret mani, neieiesiet šajā zemē, pār kuru Es biju pacēlis savu roku, lai jums ļautu tajā dzīvot; jūs neiesiet, izņemot Jefunas dēlu Kalebu un Jozu, Nuna dēlu. Pēc četrdesmit dienu skaita, kurās jūs aplūkojāt zemi, – diena tiks ierēķināta kā gads – jūs četrdesmit gadus nesīsiet savus pārkāpumus un iepazīsiet manu atmaksu.
Es – Kungs – esmu sacījis, un Es tā izdarīšu visai šai nekrietnajai draudzei, kas ir sacēlusies pret mani. Tā šajā tuksnesī iznīks un nomirs.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 106 (105)
Refrēns: Kungs, piedod savai tautai!
Mēs sagrēkojām kopā ar mūsu tēviem,
darījām netaisnību, dzīvojām nekrietni.
Mūsu tēvi Ēģiptē
nesaprata Tavus brīnumdarbus,
neatcerējās Tavu žēlastību daudzumu
un sadumpojās krastā pie jūras,
pie Sarkanās jūras. R.
Ātri tie aizmirsa Viņa darbus
un negaidīja Viņa padomu.
Un tuksnesī tie iekarsa iekārē
un kārdināja Dievu sausajā zemē. R.
Tie aizmirsa Dievu, kas viņus bija izglābis,
kas lielas zīmes bija darījis Ēģiptē,
brīnumdarbus Hama zemē
un briesmīgas lietas pie Sarkanās jūras. R.
Un Viņš sacīja, ka tos izdeldēs,
ja vien nebūtu bijis Mozus, Viņa izvēlētais:
tas briesmu brīdī nostājās Kunga priekšā,
lai novērstu Viņa dusmas,
ka Viņš tos nepazudinātu. R.
Alleluja.
Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū,
un Dievs ir apmeklējis savus ļaudis.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 15, 21-28)
Tajā laikā Jēzus devās uz Tiras un Sidonas pusi. Un, lūk, kanaāniešu sieviete, izgājusi no tā apvidus, sauca, sacīdama: “Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.” Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda.
Un Viņa mācekļi piegājuši lūdza Jēzu, sacīdami: “Atlaid viņu, jo viņa sauc aiz mums.” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.”
Bet sieviete piegāja un nokrita Viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!” Viņš atbildēja: “Nav labi atņemt maizi bērniem un mest kucēniem.” Bet viņa sacīja: “Jā, Kungs, bet arī kucēni ēd drupatas, kas nokrīt no viņu saimnieku galda.” Tad Jēzus atbildot sacīja viņai: “Ak, sieviete, liela ir tava ticība! Lai notiek tev tā, kā tu gribi!” Un no tā brīža viņas meita bija vesela. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.