Svēto Rakstu lasījumi 06.07.2015 – šis akmens, ko esmu uzstādījis par piemiņas zīmi, būs par Dieva namu

Tajās dienās, izgājis no Beršebas, Jēkabs devās uz Hāranu. Nonācis kādā vietā un gribēdams pēc saulrieta tur atpūsties, viņš paņēma akmeni, kas tur atradās, un, palikdams to zem galvas, tajā vietā apgūlās.
Un viņš sapnī redzēja kāpnes, kuras balstījās uz zemes un kuru augšgals aizsniedza debesis, kā arī Dieva eņģeļus, pa tām uzkāpjot un nokāpjot, un kāpņu augšgalā Kungu, kas viņam sacīja: “Es esmu Kungs, tava tēva Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs. Zemi, uz kuras tu guli, Es atdošu tev un taviem pēcnācējiem. Un tavi bērni būs daudzi kā zemes putekļi. Tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Un tevī un tavos pēc­nācējos tiks svētītas visas zemes ciltis. Un redzi, Es esmu ar tevi un tevi sargāšu, kur vien tu iesi, un pārvedīšu atpakaļ šajā zemē, un neatstāšu tevi, kamēr nebūšu izpildījis, ko esmu tev teicis.”
Kad Jēkabs uzmodās no miega, viņš sacīja: “Patiešām, Kungs ir šajā vietā, bet es to nezināju.” Un, izbaiļu pārņemts, viņš teica: “Cik bijājama ir šī vieta! Šeit nav nekas cits kā Dieva nams un Debesu vārti!”
Tad Jēkabs, piecēlies agrā rītā, paņēma akmeni, ko bija licis sev zem galvas, un uzstādīja to kā piemiņas zīmi, tam pāri izlejot eļļu. Un šo vietu viņš nosauca vārdā Bētele. Bet iepriekš šī pilsēta tika saukta par Luzu.
Pēc tam Jēkabs deva svinīgu solījumu, sacīdams: “Ja Dievs būs ar mani un mani sargās šajā ceļā, kurā es dodos, un ja Viņš man dos ēšanai maizi un apģērbam drēbes, un ja es laimīgi atgriezīšos sava tēva namā, tad Kungs man būs par Dievu un šis akmens, ko esmu uzstādījis par piemiņas zīmi, būs par Dieva namu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 91 (90)
Refrēns: Mans Dievs, es paļaujos uz Tevi.

Kas Visaugstā aizsardzībā dzīvo
un mājo Visvarenā ēnā,
tas saka Kungam:
“Mans patvērums un mans stiprums,
mans Dievs, uz kuru es paļaujos.” R.

Jo Viņš atbrīvos tevi no mednieku cilpas
un no ļaunu nesoša vārda.
Viņš apsegs tevi ar saviem spārniem,
un tu paglābsies Viņa paspārnē. R.

Es viņu izglābšu, jo viņš turējās pie manis,
Es sargāšu viņu, jo viņš atzina manu vārdu.
Viņš mani piesauks, un es viņu uzklausīšu,
ciešanās būšu kopā ar viņu. R.

Alleluja.
Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi
un ar Evaņģēliju ir cēlis gaismā dzīvību.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 18-26)
Tajā laikā, Jēzum runājot, kāds priekšnieks piegāja un nokrita Viņa priekšā pie zemes, sacīdams: “Mana meita nupat nomira; bet nāc, uzliec viņai savu roku, un viņa dzīvos!” Un Jēzus piecēlies sekoja viņam kopā ar saviem mācekļiem.
Un, lūk, sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins noplūšanu, piegājusi no aizmugures, pieskārās Viņa drēbju vīlei. Jo viņa runāja sevī: “Ja es pieskaršos kaut Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.” Bet Jēzus pagriezās un, ieraudzījis viņu, sacīja: “Paļaujies, meit, tava ticība tevi izdziedināja!” Un kopš tā brīža sieviete bija vesela.
Un, kad Jēzus atnāca uz priekšnieka mājām un redzēja stabulētājus un trokšņojošu pūli, Viņš sacīja: “Atkāpieties! Meitene taču nav mirusi, bet guļ!” Bet tie Viņu izsmēja. Bet, kad pūlis bija izraidīts, Viņš iegāja iekšā un paņēma viņu aiz rokas, un meitene piecēlās. Un šī vēsts izplatījās pa visu to zemi. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.