Ieradušies Ēģiptē, Jūda un viņa brāļi iegāja Jāzepa namā. Un Jūda, piegājis tuvāk un saņēmis dūšu, sacīja: “Ļauj, mans kungs, lai tavs kalps izsaka dažus vārdus tavām ausīm. Un nedusmojies uz savu kalpu, jo tu taču esi kā faraons!
Mans kungs iepriekš jautāja saviem kalpiem: “Vai jums ir tēvs vai brālis?” Un mēs atbildējām manam kungam: “Mums ir sirmgalvis tēvs un ir mazs zēns, kurš viņam vecumā piedzimis un kura īstais brālis ir miris. Un viņš vienīgais ir atlicis no savas mātes, un tēvs viņu sirsnīgi mīl.”
Un tu sacīji saviem kalpiem: “Atvediet viņu pie manis, lai es paskatos uz viņu savām acīm! Ja jūsu visjaunākais brālis neatnāks jums līdzi, tad jums vairs neredzēt manu vaigu.”
Kad mēs aizgājām pie tava kalpa, mūsu tēva, mēs viņam izstāstījām visu, ko bija runājis mans kungs. Un mūsu tēvs sacīja: “Atgriezieties un nopērciet mums nedaudz kviešu!” Mēs viņam atbildējām: “Mēs nevaram iet. Ja mūsu visjaunākais brālis ies mums līdzi, mēs dosimies visi kopā. Citādi, viņam neesot līdzi, mums neredzēt tā vīra vaigu.”
Uz to tavs kalps, mans tēvs, atbildēja: “Jūs zināt, ka mana sieva man dzemdēja divus. Viens izgāja no manis, un es sacīju: “Zvērs ir viņu saplosījis.” Un viņš līdz šim laikam vairs nerādās.
Ja jūs arī šo paņemsiet prom no mana vaiga un viņam ceļā kas atgadīsies, jūs manus sirmos matus aiz bēdām novedīsiet kapā.””
Jāzeps vairs nespēja valdīties visu klātbūtnē un tāpēc iesaucās: “Izejiet visi ārā!” Un neviens nebija pie viņa, kad viņš sevi atklāja saviem brāļiem.
Viņš sāka skaļā balsī raudāt tā, ka sadzirdēja pat ēģiptieši un viss faraona nams. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: “Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl dzīvo?” Bet brāļi, no lielām bailēm satrūkušies, nespēja atbildēt.
Tad viņš tiem vēlīgi sacīja: “Nāciet man klāt!”
Un, kad viņi piegāja tuvāk, viņš atkārtoja: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, ko jūs pārdevāt uz Ēģipti. Neskumstiet, un lai tas jūs nemoka, ka mani bijāt pārdevuši uz šiem novadiem! Jo jūsu glābšanai Dievs mani atsūtīja pirms jums uz Ēģipti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 105 (104)
Refrēns: Pieminiet Dieva darītos brīnumus!
vai: Alleluja!
Viņš izsauca badu virs zemes
un iznīcināja visus maizes krājumus.
Tiem pa priekšu Viņš sūtīja vīru:
Jāzeps tika pārdots verdzībā. R.
Važās tie saslēdza viņa kājas,
viņa kaklu iekala dzelžos,
kamēr piepildījās viņa pareģojums
un Kunga vārds viņu attaisnoja. R.
Karalis sūtīja viņu atraisīt,
tautu valdnieks viņu atsvabināja.
Viņš iecēla to par sava nama kungu
un par visa sava īpašuma pārvaldnieku. R.
Alleluja.
Dieva valstība ir tuvu,
nožēlojiet grēkus
un ticiet Evaņģēlijam!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 10, 7-15)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem apustuļiem: “Ejiet un sludiniet, sacīdami: “Debesu valstība ir tuvu.” Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus; par velti esat saņēmuši, par velti dodiet! Neturiet nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās! Neņemiet ceļā somu, nedz divus svārkus, nedz sandales, nedz spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs. Un, kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesiet, noskaidrojiet, kas tajā ir cienīgs, un tur palieciet, kamēr iziesiet.
Ieejot mājā, sveiciniet to, un, ja māja būs to pelnījusi, tad lai jūsu miers nāk pār to; bet, ja nebūs pelnījusi, tad lai jūsu miers atgriežas pie jums. Bet, ja kāds jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, tad, izejot ārā no šīs mājas vai pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām! Patiesi, Es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.