Daniēls sacīja: “Es naktī redzēju šādu redzējumu. Un, lūk, četri debess vēji sakūla Lielo jūru, un četri milzīgi zvēri, atšķirīgi cits no cita, izkāpa no jūras. Pirmais bija kā lauva, un tam bija ērgļa spārni. Es skatījos, kamēr tā spārni tika izrauti; un tas tika pacelts no zemes un nostājās uz kājām kā cilvēks, un tam tika dota cilvēka sirds.
Un, lūk, cits zvērs, otrais, līdzīgs lācim, stāvēja no vienas puses, un trīs ribas bija tā mutē starp tā zobiem. Un tam tika sacīts tā: “Celies! Ēd daudz gaļas!” Pēc tam es vēl paskatījos, un, lūk, cits – it kā pantera, kam uz muguras bija četri putna spārni. Un šim zvēram bija četras galvas; un tam tika piešķirta vara.
Pēc tam es skatījos nakts redzējumā, un, lūk, ceturtais zvērs, briesmīgs un apbrīnojams, un ārkārtīgi stiprs. Tam bija lieli dzelzs zobi, tas aprija un postīja, un atlikušo samīdīja ar savām kājām. Un tas atšķīrās no citiem zvēriem, kurus pirms tā tiku redzējis, un tam bija desmit ragi. Es aplūkoju ragus, un, lūk, cits mazs rags izauga starp tiem, un trīs no pirmajiem ragiem tika izrauti no tā. Un, lūk, šajā ragā bija acis, līdzīgas cilvēka acīm, un mute, kas runāja lielas lietas.
Es skatījos, kamēr tika nolikti troņi un Mūžsenais apsēdās. Viņa drēbes – baltas kā sniegs, un viņa galvas mati – kā tīra vilna; viņa tronis uguns liesmās, viņa riteņi kvēlojoša uguns. Uguns upe izplūda un izgāja no viņa; tūkstošu tūkstoši viņam kalpoja, un desmittūkstoškārt simt tūkstoši viņam nostājās blakus. Iesākās tiesa, un tika atvērtas grāmatas.
Tad es skatījos lielo vārdu trokšņa dēļ, kurus izrunāja šis rags; un redzēju, ka zvērs tika nonāvēts un tā miesa aizgāja bojā un tika atdota sadedzināšanai ugunī. Arī citiem zvēriem tika atņemta vara, un tiem tika noteikts dzīves ilgums līdz laikam un stundai.
Tā es skatījos nakts redzējumā – un, lūk, ar debesu mākoņiem nāca it kā Cilvēka Dēls un aizgāja līdz pat Mūžsenajam, un tika nostādīts Tā priekšā. Un Viņam tika dota vara un gods, un valdīšana; un visas tautas, ciltis un valodas Viņam kalpoja. Viņa vara mūžīga vara, kas netiks atņemta, un Viņa valstība, kas neiznīks.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums Dan 3
Refrēns: Mūžam slavējiet visaugsto Kungu!Teiciet Kungu, jūras un upes,
slavējiet un augsti teiciet Viņu uz mūžiem!
Teiciet Kungu, avoti,
teiciet Kungu, valzivis
un viss, kas ūdenī kustas! R.
Teiciet Kungu, visi debesu putni,
teiciet Kungu, visi zvēri un lopi!
Teiciet Kungu, cilvēku dēli,
slavējiet un augsti teiciet Viņu uz mūžiem! R.
Alleluja.
Skatieties un paceliet galvu,
jo jūsu pestīšana tuvojas!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 21, 29-33)
Tajā laikā Jēzus pastāstīja saviem mācekļiem līdzību: “Paskatieties uz vīģes koku un visiem kokiem! Kad jūs redzat, ka tie jau plaukst, jūs paši zināt, ka jau tuvojas vasara. Tāpat, kad redzēsiet notiekam šīs lietas, ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu.
Patiesi, Es jums saku: šis dzimums nepaies, kā tas viss notiks. Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.