Last updated on 14.06.2015.
Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 61, 9-11)
Viņu cilts būs pazīstama starp tautām, un viņu pēcnācēji – ļaužu vidū. Visi, kas viņus ieraudzīs, atzīs, ka viņi ir cilts, kuru Kungs ir svētījis.
Es priecādamies priecāšos Kungā, un mana dvēsele gavilēs manā Dievā, jo Viņš mani ir ieģērbis atpestīšanas drēbēs, ar taisnības svārkiem mani ir apsedzis kā līgavaini, kam uzlikts vainags, kā līgavu, kas greznota savām rotām.
Jo, kā zeme dod savus augļus un kā dārzs uzdiedzē savu sēklu, tā Kungs Dievs liks uzplaukt taisnībai un slavai visu tautu priekšā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums 1 Sam 2
Refrēns: Mana sirds gavilē Kungā.
Mana sirds gavilē Kungā,
un mans spēks ir pieaudzis manā Dievā.
Pret maniem ienaidniekiem
ir atvērtas manas lūpas,
jo es priecājos par Tavu palīdzību. R.
Stipro ierocis ir salauzts,
un vājie apjožas ar spēku.
Tie, kas agrāk bija paēduši,
iet kalpot par maizi,
bet izsalkušie vairs necieš badu.
Neauglīgai dzimst bērni lielā skaitā,
bet tā, kurai daudz bija bērnu, novīst. R.
Kungs dod nāvi un dzīvību,
Viņš ieved pazemē un izved ārā.
Kungs padara par nabagu un par bagātu,
Viņš noliec pie zemes un atkal pieceļ. R.
Viņš paceļ nabagu no putekļiem
un trūcīgo no dubļiem,
lai tas apsēstos pie valdniekiem
un saņemtu godības troni. R.
Alleluja.
Svētīga tu esi,
Jaunava Marija!
Tu paturēji prātā Dieva vārdus,
pārdomādama tos savā sirdī.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 41-51)
Jēzus vecāki katru gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzalemi.
Un, kad Viņam palika divpadsmit gadu, viņi pēc svētku ieraduma devās uz turieni.
Svētkiem beidzoties, viņi gāja atpakaļ, bet zēns Jēzus palika Jeruzalemē, un vecāki to nezināja. Domādami, ka Viņš ir starp ceļa biedriem, tie nogāja dienas gājumu un meklēja Viņu pie radiem un paziņām.
Viņu neatraduši, tie griezās atpakaļ un meklēja Viņu Jeruzalemē. Pēc trim dienām tie atrada Jēzu svētnīcā sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tiem jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm.
Viņu ieraudzījuši, vecāki brīnījās, bet Viņa Māte Tam sacīja: “Dēls, kāpēc Tu mums tā izdarīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.”
Bet Viņš tiem atbildēja: “Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man ir jābūt pie tā, kas attiecas uz manu Tēvu?” Bet viņi neizprata vārdus, ko Viņš tiem teica.
Tad Viņš devās tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija viņiem paklausīgs. Bet Viņa Māte visus vārdus paturēja savā sirdī. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.