Svēto Rakstu lasījumi 13.08.2015 – Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darbabiedru, kā es par tevi apžēlojos?

Tajās dienās Kungs sacīja Jozum: “Šodien Es sākšu tevi paaugstināt visa Izraēļa priekšā, lai viņi zinātu, ka, tāpat kā biju ar Mozu, tā Es būšu ar tevi. Bet tu dod pavēli priesteriem, kas nes derības šķirstu, un viņiem saki: tiklīdz būsiet piegājuši pie Jordānas ūdeņu malas, tā apstājieties!” Un Jozus sacīja Izraēļa dēliem: “Nāciet šurp un klausieties Kunga, sava Dieva, vārdus!” Un viņš sacīja atkal: “No tā jūs zināsiet, ka jūsu vidū ir dzīvais Dievs, jo Viņš jūsu priekšā izdzīs kanaāniešus. Lūk, visas zemes Kunga derības šķirsts ies jums pa priekšu pār Jordānu. Un, kad to priesteru kāju pēdas, kuri nes Kunga, visas zemes Dieva, šķirstu, iebridīs Jordānas ūdeņos, tad lejpusē esošie ūdeņi aizplūdīs projām, bet no augšpuses tekošie ūdeņi apstāsies kā valnis.”
Tad tauta izgāja no savām teltīm, lai ietu pāri Jordānai. Un priesteri, kas nesa derības šķirstu, devās tai pa priekšu. Un viņi nonāca pie Jordānas. Un, tiklīdz viņu kājas skāra piekrastes ūdeņus – bet Jordāna bija pilna līdz pašiem savas gultnes krastiem visu pļaujas laiku –, tā no augšpuses tekošie ūdeņi apstājās vienā vietā līdzīgi valnim, kas aizstiepās krietnā gabalā līdz pat pilsētai, kas saucās Ādama un ir sāņus no Sartanas; turpretī lejup tekošie ūdeņi aizplūda projām uz Arāba jūru, tas ir, Sāls jūru, līdz pavisam izzuda.
Bet ļaudis gāja pāri iepretī Jerihai, un priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, stingri stāvēja uz sausas zemes Jordānas vidū, kamēr viss Izraēlis pa izžuvušu gultni pabeidza Jordānas pāriešanu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 114 (113A)
Refrēns: Alleluja!

Kad Izraēlis izgāja no Ēģiptes,
Jēkaba nams – no svešās tautas,
Jūda kļuva par Viņa svētnīcu,
Izraēlis – par Viņa valstību. R.

Jūra redzēja un bēga,
Jordāna pagriezās atpakaļ.
Kalni lēkāja kā auni
un pakalni – kā jēri. R.

Kas tev ir, jūra, ka tu bēdz projām?
Un tu, Jordāna, ka griezies atpakaļ?
Kalni, kāpēc jūs lēkājat kā auni
un pakalni – kā jēri? R.

Kunga vaiga priekšā nodrebi, zeme,
Jēkaba Dieva vaiga priekšā,
kas klinti pārvērš par ūdens ezeru
un akmens radzi – par ūdens avotiem. R.

Alleluja.
Tavs vaigs lai gaiši atmirdz pār Tavu kalpu,
un savus likumus man māci!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21–19, 1)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?” Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu septiņām.
Tāpēc Debesu valstība pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu.” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darbabiedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu.” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darbabiedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca viņu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darbabiedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva viņu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.”
Kad Jēzus pabeidza šos vārdus, Viņš devās prom no Galilejas un nonāca Jūdejas robežās aiz Jordānas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.