Tajās dienās, kad Balaams, pacēlis acis, ieraudzīja Izraēli, kas bija apmeties teltīs pēc savām ciltīm, viņu pārņēma Dieva Gars un viņš uzsāka savu pravietojumu un sacīja: “Runā Balaams, Beora dēls, runā cilvēks, kuram acs ir redzīga, runā vīrs, kas dzird Dieva vārdus un kas ir lūkojies Visvarenā redzējumos, vīrs, kas krīt, bet kam atveras acis.
Cik skaistas ir tavas teltis, Jēkab, un tavas apmetnes, Izraēl! Tās izplešas kā ielejas, kā dārzi upju krastos, kā alvejas, ko iestādījis Kungs, kā ciedri ūdeņu malā. Viņa traukiem ūdens plūst pāri, viņa sējumiem būs valgmes papilnam. Viņa ķēniņš daudz varenāks par Agagu, viņa valsts tiks augstu celta.”
Turpinādams savu pravietojumu, viņš atkal sacīja: “Runā Balaams, Beora dēls, runā cilvēks, kuram acs ir redzīga, runā vīrs, kas dzird Dieva vārdus, kas pazīst Visaugstākā mācību un lūkojas Visvarenā redzējumos, vīrs, kas krīt, bet kam ir atvērtas acis. Es viņu redzu, bet tikai ne tagad; es viņu saskatu, bet ne tuvumā. No Jēkaba uzaust zvaigzne, un no Izraēļa paceļas zizlis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 25 (24)
Refrēns: Kungs, māci man staigāt Tavas takas!Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus
un māci man staigāt Tavas takas!
Savā patiesībā mani vadi un māci,
jo Tu esi Dievs, mans glābējs. R.
Piemini, Kungs, savus žēlsirdības darbus
un savu labvēlību, kas pastāv no mūžiem.
Savā žēlsirdībā, Kungs, atceries mani,
piemini savā labvēlībā! R.Kungs ir labs un taisnīgs,
tāpēc grēciniekiem Viņš parādīs ceļu.
Lēnprātīgos Viņš vadīs taisnībā,
pazemīgos mācīs staigāt Viņa ceļus. R.
Alleluja.
Savu žēlsirdību mums rādi, Kungs,
un esi mūsu glābējs!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 23-27)
Tajā laikā, kad Jēzus bija iegājis svētnīcā un mācīja, pie Viņa piegāja virspriesteri un tautas vecākie, jautādami: “Ar kādām tiesībām Tu to dari? Un kas Tev ir devis šīs tiesības?” Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Arī Es jums uzdošu vienu jautājumu. Ja jūs man uz to atbildēsiet, tad arī Es jums pateikšu, ar kādām tiesībām to daru. No kurienes bija Jāņa kristība? No Debesīm vai no cilvēkiem?” Bet viņi sāka apspriesties savā starpā, sacīdami: “Ja mēs teiksim: “No Debesīm,” – Viņš mums pārmetīs: “Kāpēc tad jūs viņam neticējāt?” Bet, ja mēs teiksim: “No cilvēkiem,” – mums jābaidās no pūļa, jo visi uzskata Jāni par pravieti.” Un viņi, atbildot Jēzum, sacīja: “Mēs nezinām.” Tad Viņš tiem sacīja: “Arī Es jums neteikšu, ar kādām tiesībām Es to daru.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.