Tajās dienās sieviete no Ramataimas, vārdā Anna, bija atnākusi uz Šilo, bet priesteris Heli sēdēja uz krēsla Kunga svētnīcas durvju priekšā.
Tā kā Anna bija noskumusi savā dvēselē, viņa, gauži raudādama, lūdza Kungu un deva solījumu, sacīdama: “Debespulku Kungs! Ja Tu žēlīgi uzlūkosi savas kalpones pazemojumu un atcerēsies mani, un neaizmirsīsi savu kalponi, un dosi man vīriešu kārtas pēcnācēju, tad es atdošu viņu Kungam visās viņa mūža dienās un skujamais nazis neskars viņa galvu.”
Bet, kad viņa tik dedzīgi lūdzās Kunga priekšā, Heli sāka vērot viņas muti. Bet Anna runāja savā sirdī, tā ka kustējās tikai viņas lūpas, bet balss pavisam nebija dzirdama. Tāpēc Heli domāja, ka viņa ir iereibusi, un sacīja viņai: “Cik ilgi tu būsi piedzērusies? Atjēdzies no vīna reibuma, ar ko esi pārpilna!”
Anna atbildēja: “Nepavisam, mans kungs! Es esmu ļoti nelaimīga sieviete un neesmu dzērusi vīnu, nedz citu dzērienu, no kā var noreibt. Es izlēju savu dvēseli Kunga priekšā. Neuzskati savu kalponi par vienu no Beliāla meitām, jo es visu šo laiku runāju savu lielo sirdssāpju un bēdu dēļ.”
Tad Heli viņai sacīja: “Ej mierā, un Izraēļa Dievs lai izpilda tavu lūgumu, ko esi lūgusi no Viņa!”
Un viņa sacīja: “Kaut tava kalpone atrastu labvēlību tavās acīs!” Un sieviete aizgāja savu ceļu: viņa ēda, un viņas vaigs vairs nebija tik noskumis kā agrāk.
Rītausmā viņi piecēlās un, pielūguši Kungu, atgriezās un nonāca savās mājās Ramā. Elkans atzina savu sievu Annu, un Kungs viņu atcerējās. Un notika, ka pēc kāda laika Anna ieņēma un dzemdēja dēlu, nosaukdama viņu vārdā Samuēls, jo bija izlūgusi viņu no Kunga. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums 1 Sam 2, 1-8
Refrēns: Mana sirds gavilē Kungā.Mana sirds gavilē Kungā,
un mans spēks ir pieaudzis manā Dievā;
pret maniem ienaidniekiem
ir atvērtas manas lūpas,
jo es priecājos par Tavu palīdzību. R.
Stipro ierocis ir salauzts,
un vājie apjožas ar spēku.
Tie, kas agrāk bija paēduši, iet kalpot par maizi,
bet izsalkušie vairs necieš badu.
Neauglīgai dzimst bērni lielā skaitā,
bet tā, kurai daudz bija bērnu, novīst. R.
Kungs dod nāvi un dzīvību,
Viņš ieved pazemē un izved ārā.
Kungs padara par nabagu un par bagātu,
Viņš noliec pie zemes un atkal pieceļ. R.
Viņš paceļ nabagu no putekļiem
un trūcīgo – no dubļiem,
lai tas apsēstos pie valdniekiem
un saņemtu godības troni. R.
Alleluja.
Uzņemiet Dieva Vārdu
nevis kā cilvēku vārdu,
bet, kāds tas patiesībā ir, –
kā Dieva Vārdu.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 21-28)
Kafarnaumas pilsētā Jēzus sabata dienā, iegājis sinagogā, mācīja ļaudis. Un tie bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, bet ne tā, kā Rakstu zinātāji.
Sinagogā bija nešķīsta gara apsēsts cilvēks. Viņš sāka saukt: “Ko Tu gribi no mums, Jēzu Nācarieti? Atnāci mūs pazudināt. Zinu, kas Tu esi: Dieva Svētais.”
Bet Jēzus to stingri norāja: “Klusē un izej no viņa!” Tad nešķīstais gars sāka apsēsto cilvēku raustīt un, skaļi kliegdams, izgāja no viņa.
Bet visi izbrīnījās, tā ka cits citam jautāja: “Kas tas ir? Kaut kāda jauna mācība un vara. Pat nešķīstajiem gariem pavēl, un tie Viņam ir paklausīgi!” Un tūlīt ziņa par Viņu izplatījās pa visu tuvāko Galilejas apgabalu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.