Tajās dienās Dāvids sapulcināja visu Izraēli Jeruzalemē, lai Kunga šķirsts tiktu pārnests savā vietā, kuru viņš tam bija sagatavojis; kā arī sapulcināja Ārona dēlus un levītus. Un Levi dēli nesa Dieva šķirstu ar nesamajām kārtīm uz saviem pleciem, kā Mozus bija pavēlējis saskaņā ar Kunga vārdu.
Un Dāvids sacīja levītu priekšniekiem, lai viņi ieceltu no savu brāļu vidus dziedātājus pie mūzikas instrumentiem, proti, pie cītarām un lirām, un cimbolēm, lai skaļāk ieskanētos prieka balsis.
Tā viņi atnesa Dieva šķirstu un nolika to telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un upurēja Dieva priekšā dedzināmos un izlīguma upurus. Un, kad Dāvids beidza upurēt dedzināmos un izlīguma upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 132 (131)
Refrēns: Kungs, dodies uz savu atpūtas vietu!
Lūk, mēs dzirdējām, ka Derības šķirsts ir Efratā,
mēs atradām to Jaāra laukos.
Ieiesim Viņa teltī,
kritīsim pie zemes Viņa kāju pamesla priekšā! R.
Lai Tavi priesteri ietērpjas taisnībā,
un Tavi svētie lai gavilē!
Dāvida, sava kalpa, dēļ
neatraidi sava svaidītā vaigu! R.
Jo Kungs ir izraudzījies Sionu,
Viņš ir vēlējies to sev par mājokli:
“Tā ir mana atdusas vieta uz mūžiem,
šeit Es dzīvošu, jo pēc tās esmu ilgojies.” R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 15, 54-57)
Brāļi, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā, tad piepildīsies rakstītais vārds: “Uzvara ir iznīcinājusi nāvi. Nāve, kur ir tava uzvara? Nāve, kur ir tavs dzelonis?”
Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir Likums. Pateicība Dievam, kas mums ir devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Svētīgi tie,
kas klausās Dieva Vārdu
un uzticīgi to glabā.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 27-28)
Tajā laikā notika, ka, Jēzum runājot, kāda sieviete no pūļa paceltā balsī Viņam sacīja: “Svētīgas tās miesas, kas Tevi nēsāja, un krūtis, kas Tevi zīdīja!”
Bet Viņš sacīja: “Patiešām, svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dienas Mise
Lasījums no svētā apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatas (Atkl 11, 19a; 12, 1.3-6a.10ab)
Tad atvērās Dieva svētnīca Debesīs un kļuva redzams Viņa Derības šķirsts Viņa svētnīcā.
Un debesīs parādījās liela zīme: saulē tērpta Sieviete un mēness zem viņas kājām, un viņai galvā vainags no divpadsmit zvaigznēm. Un viņa dzemdēja Dēlu – vīrieti, kas valdīs visas tautas ar dzelzs rīksti. Un es dzirdēju skaļu balsi debesīs sakām: “Tagad ir iestājusies pestīšana un spēks, un mūsu Dieva valstība, un Viņa Svaidītā vara.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 45 (44)
Refrēns: Karaliene stāv pie Tavas labās rokas.
Tavs tronis, Dievs, ir uz mūžu mūžiem,
Tavs valdnieka zizlis ir taisnības zizlis.
Tevi satikt iziet karaļa meitas,
karaliene Ofīras zelta rotā
stāv pie Tavas labās rokas. R.
Klausies, meit, paskaties un pievērs savu ausi,
un aizmirsti savu tautu un sava tēva namu!
Un karalis ilgosies pēc tava skaistuma:
jo viņš ir tavs kungs
un tu atdod viņam godu. R.
Godības pārpilna ir karaļa meita,
ieģērbta zeltšūtās drānās.
Izrakstītā tērpā viņa tiek vesta pie karaļa;
aiz viņas arī jaunavas, viņas draudzenes,
stājas tev priekšā. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 15, 20-26)
Brāļi, Kristus ir augšāmcēlies no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem; tādēļ ka caur cilvēku nāca nāve un caur cilvēku – mirušo augšāmcelšanās: jo, kā visi mirst Ādamā, tā visi atkal kļūs dzīvi Kristū.
Tomēr katrs pēc savas kārtas: vispirms Kristus, tad – Viņa atnākšanas dienā – tie, kas Kristum pieder.
Pēc tam nāks gals, kad Viņš nodos valdīšanu Dievam un Tēvam un kad būs iznīcinājis katru valdīšanu un katru varu, un spēku. Bet Viņam pienākas valdīt, kamēr visus ienaidniekus būs nolicis zem savām kājām. Un kā pēdējais ienaidnieks tiks satriekta nāve. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Marija ir uzņemta Debesīs,
priecājas visi eņģeļu kori.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 39-56)
Tajās dienās Marija cēlās un steigšus devās kalnos uz kādu pilsētu Jūdas novadā. Iegājusi Zaharija namā, viņa sveicināja Elizabeti. Un notika tā, ka, Elizabetei dzirdot Marijas sveicienu, priecīgi sakustējās bērniņš viņas miesās. Un Elizabeti piepildīja Svētais Gars, un viņa skaļā balsī iesaucās un sacīja: “Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis? Jo, lūk, tiklīdz tava sveiciena balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. Un svētīga tā, kas ticēja, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir sacījis.”
Tad Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā; jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds. Un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas. Varenus darbus Viņš ir darījis ar savu roku, izkaisījis tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.