Svēto Rakstu lasījumi 17.05.2015

Tajās dienās Pēteris piecēlās brāļu vidū – bet kopā bija gandrīz simts divdesmit cilvēku – un sacīja: “Vīri, brāļi! Bija jāpiepildās Rakstiem, kuros Svētais Gars jau iepriekš pasludināja ar Dāvida muti par Jūdasu, kurš bija vadonis tiem, kas apcietināja Jēzu, jo viņš bija iesaistīts starp mums un bija līdzdalīgs šajā kalpošanā.
Psalmu grāmatā taču ir rakstīts: “Viņa amatu lai paņem cits!” Tāpēc vajag, lai viens no šiem vīriem, kas bija kopā ar mums visu to laiku, kad Kungs Jēzus nāca un gāja mūsu vidū, sākot ar Jāņa kristību līdz pat dienai, kurā Viņš no mums tika paņemts, kļūtu kopā ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.”
Un viņi stādīja priekšā divus: Jāzepu, sauktu par Barsabu, kas bija iesaukts par Taisnīgo, un Mateju. Un viņi lūdzās, sacīdami: “Tu, Kungs, kas pazīsti visu sirdis, norādi uz vienu no šiem diviem, kuru Tu esi izvēlējis, lai tas ieņemtu apustuļa amatu un vietu šajā kalpošanā, ko Jūdass pameta, lai aizietu savu ceļu.” Un viņi deva tiem lozes, un loze krita Matejam. Un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 103 (102)
Refrēns: Dieva tronis ir Debesīs.

Teic, mana dvēsele, Kungu,
un viss, kas ir manī, lai teic Viņa svēto vārdu!
Teic, mana dvēsele, Kungu
un neaizmirsti, ko Viņš tev darījis labu! R.

Jo, cik augstu ir debesis pāri zemei,
tik liela ir Kunga žēlsirdība tiem, kas Viņa bīstas.
Cik rietumi ir tālu no austrumiem,
tik tālu no mums Viņš ir aiznesis mūsu vainas. R.

Debesīs Kungs ir uzcēlis savu troni,
un Viņa valstība pārvalda visu.
Teiciet Kungu, visi Viņa eņģeļi,
jūs, spēkā varenie, kas pildāt Viņa pavēles! R.

Lasījums no svētā apustuļa Jāņa pirmās vēstules (1 Jņ 4, 11-16)
Mani dārgie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt! Dievu neviens nekad nav redzējis. Bet, ja mēs cits citu mīlam, Dievs paliek mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. To, ka paliekam Viņā un Viņš mūsos, mēs zinām no tā, ka Viņš mums ir devis no sava Gara. Un mēs redzējām un liecinām, ka Tēvs sūtīja savu Dēlu pasaulei par Pestītāju.
Kas atzīst, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tajā paliek Dievs un viņš Dievā. Un mēs, kas ieticējām, esam iepazinuši Dieva mīlestību pret mums.
Dievs ir mīlestība. Un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs paliek viņā.Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Es jūs neatstāšu kā bāreņus,
Es atgriezīšos pie jums
un iepriecināšu jūsu sirdi.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 17, 11b-19)
Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, pacēlis acis uz debesīm, lūdzās par saviem mācekļiem, sacīdams: “Svētais Tēvs, pasargā viņus savā vārdā, kuru Tu man devi, lai viņi ir viens tāpat kā mēs.
Kamēr Es biju ar viņiem, Es viņus sargāju Tavā vārdā, kuru Tu man devi, un nosargāju, un neviens no viņiem nepazuda kā tikai pazušanas dēls, lai piepildītos Raksti.
Bet tagad Es eju pie Tevis un to runāju, vēl būdams pasaulē, lai mans prieks viņos būtu pilnīgs. Es viņiem devu Tavus vārdus, bet pasaule viņus ienīda, tādēļ ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet gan lai Tu viņus pasargātu no ļaunā. Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.
Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība. Tāpat kā Tu mani sūtīji pasaulē, tāpat arī Es viņus sūtīju pasaulē. Un par viņiem Es veltīju upurī pats sevi, lai arī viņi būtu svētīti patiesībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.