Tajās dienās Izraēļa dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un kalpoja baāliem, un atstāja Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes. Un viņi sekoja svešiem dieviem no to tautu dievekļu vidus, kuras dzīvoja ap viņiem. Un viņi tos pielūdza un veda dusmās Kungu, Viņu atstādami un kalpodami Baālam un Aštartei.
Tad Kungs sadusmojās uz Izraēli un viņus nodeva laupītāju rokās, kas viņus aplaupīja, atdeva viņus ienaidniekiem, kas dzīvoja visapkārt, un viņi nespēja noturēties pret saviem pretiniekiem.
Un, lai kur viņi gribēja iet, Kunga roka arvien bija pret viņiem uz ļaunu, kā Viņš jau iepriekš bija sacījis un viņiem zvērējis. Tā viņus piemeklēja lieli spaidi.
Tad Kungs iecēla tiesnešus, kas viņus atbrīvoja no postītāju rokām. Bet viņi arī tos negribēja klausīt un lauza uzticību, grēkojot ar svešiem dieviem un tos pielūdzot. Ātri viņi atstāja ceļu, kuru bija staigājuši viņu tēvi, kas klausīja Kunga pavēlēm. Un tie visu darīja tieši pretēji.
Kad Kungs viņiem iecēla tiesnešus, Kungs bija ar tiesnesi un viņus atbrīvoja no viņu ienaidnieku rokas, kamēr tiesnesis dzīvoja, jo Kungs iežēlojās un uzklausīja apspiesto vaimanas. Bet, tiklīdz tiesnesis nomira, tā viņi atkal novērsās un rīkojās vēl ļaunāk, nekā bija darījuši viņu tēvi.
Viņi sekoja svešiem dieviem, tiem kalpoja un tos pielūdza. Viņi neatstāja savus darbus un ietiepīgo ceļu, pa kuru bija paraduši staigāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 106 (105)
Refrēns: Kungs, piedod savai tautai!
Izraēlieši neizdeldēja tautas,
par kurām viņiem Kungs bija sacījis.
Un viņi sajaucās ar pagāniem
un iemācījās viņu darbus. R.
Tie sāka godināt viņu elkus,
un tas kļuva viņiem par slazdu.
Un viņi nesa upurī savus dēlus
un savas meitas – ļaunajiem gariem. R.
Viņi aptraipījās ar saviem darbiem
un ar saviem pārkāpumiem lauza uzticību.
Un Kungs iekaisa dusmās pret savu tautu
un izjuta riebumu pret savu mantojumu. R.
Viņš daudzkārt tos izglāba,
bet tie kaitināja Viņu ar saviem nodomiem
un savu noziegumu dēļ tika satriekti.
Un Kungs uzlūkoja viņu bēdas,
kad dzirdēja viņu saucienus. R.
Alleluja.
Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas,
jo viņiem pieder Debesu valstība.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 19, 16-22)
Tajā laikā kāds cilvēks piegāja un sacīja Jēzum: “Mācītāj, kas labs man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?” Viņš tam atbildēja: “Kāpēc tu man jautā par labo? Tikai viens ir labs. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus!” Tas jautāja Viņam: “Kādus?”
Un Jēzus atbildēja: “Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesi liecināt! Tev būs godāt savu tēvu un māti, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!” Jauneklis Viņam atbildēja: “To visu es ievēroju. Kā tad vēl man pietrūkst?” Jēzus viņam sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta Debesīs; un nāc, seko man!”
Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo viņam piederēja daudz īpašumu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.