Lasījums no Makabiešu pirmās grāmatas (1 Mak 2, 15-29)
Tajā laikā, kad seleucīdu ķēniņš Antiohs IV vajāja jūdu reliģiju, Modinas pilsētā ieradās ķēniņa ļaudis, kas spieda atkāpties no Likuma un salikt upurus. Un daudzi no Izraēļa aizgāja pie tiem. Sapulcējās arī Matatijs un viņa dēli. Tad ķēniņa sūtītie atbildēja un sacīja Matatijam: “Tu esi priekšnieks, slavens un liels šajā pilsētā un dēlu un brāļu atbalstīts. Nāc tagad pirmais un izpildi ķēniņa pavēli, kā to darīja visas tautas un Jūdas vīri, un tie, kas ir pāri palikuši Jeruzalemē. Un tu un tavi dēli, jūs būsiet starp ķēniņa draugiem un tiksiet pagodināti ar sudrabu un zeltu, un daudzām dāvanām.”
Un Matatijs atbildēja, skaļā balsī sakot: “Pat ja visas tautas, kas ir valsts robežās, paklausītu ķēniņam un atkāptos no savu tēvu likumiem, un piekristu viņa pavēlēm, es un mani dēli, un mani brāļi sekosim mūsu tēvu derībai. Lai Dievs mums ir žēlīgs, ka mēs nepārkāptu Likumu un tā priekšrakstus! Mēs neklausīsim ķēniņa vārdiem un no sava pienākuma neatkāpsimies ne pa labi, ne pa kreisi.”
Bet, tiklīdz viņš pabeidza runāt šos vārdus, kāds jūds visu acu priekšā piegāja pie altāra Modinā, lai saliktu upuri saskaņā ar ķēniņa pavēli.
Un Matatijs to redzēja un iedegās dedzībā, un viņa iekšiene notrīcēja, un viņā iekvēlojās taisnīgas dusmas. Un viņš uzbrukdams nonāvēja to pie altāra. Arī ķēniņa vīru, kas spieda upurēt, viņš nonāvēja tajā pašā brīdī un izjauca altāri. Un viņš iedegās dedzībā par Likumu, tāpat kā to darīja Fineass Zamram, Soloma dēlam.
Tad Matatijs pilsētā iesaucās skaļā balsī, sacīdams: “Katrs, kas deg dedzībā par Likumu un aizstāv Derību, lai dodas ārā aiz manis!” Un viņš pats un viņa dēli bēga uz kalniem, atstādami visu, kas viņiem piederēja pilsētā. Tad daudzi, kas meklēja taisnību un tiesu, devās lejup uz tuksnesi un tur uzturējās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 50 (49)
Refrēns: Dieva pestīšanu redzēs taisnīgie.Sāka runāt Kungs, Dievs pāri dieviem,
un sasauca zemi no saules lēkta līdz rietam.
No Sionas, kas ir skaistuma kronis,
Dievs atmirdzēja spožumā. R.Sapulciniet man manus svētos,
kas, nesot upuri, noslēdza ar mani derību.
Un Debesis sludinās Viņa taisnību,
jo Dievs ir tiesnesis. R.
Nes Dievam slavas upuri
un izpildi savus solījumus Visaugstajam,
un piesauc mani bēdu dienā –
Es izglābšu tevi, un tu godināsi mani. R.
Alleluja.
Nenocietiniet šodien savu sirdi,
bet ieklausieties Kunga balsī!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 41-44)
Tajā laikā Jēzus tuvojās Jeruzalemei un, ieraudzījis pilsētu, sāka raudāt par to, sacīdams: “Ak, kaut saprastu arī tu šajā dienā to, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki apmetīs tev apkārt valni un tevi aplenks, un no visām pusēm tevi apspiedīs. Un viņi nogāzīs pie zemes tevi un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tādēļ ka tu nepazini savas apmeklēšanas dienu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Tajā laikā, kad seleucīdu ķēniņš Antiohs IV vajāja jūdu reliģiju, Modinas pilsētā ieradās ķēniņa ļaudis, kas spieda atkāpties no Likuma un salikt upurus. Un daudzi no Izraēļa aizgāja pie tiem. Sapulcējās arī Matatijs un viņa dēli. Tad ķēniņa sūtītie atbildēja un sacīja Matatijam: “Tu esi priekšnieks, slavens un liels šajā pilsētā un dēlu un brāļu atbalstīts. Nāc tagad pirmais un izpildi ķēniņa pavēli, kā to darīja visas tautas un Jūdas vīri, un tie, kas ir pāri palikuši Jeruzalemē. Un tu un tavi dēli, jūs būsiet starp ķēniņa draugiem un tiksiet pagodināti ar sudrabu un zeltu, un daudzām dāvanām.”
Un Matatijs atbildēja, skaļā balsī sakot: “Pat ja visas tautas, kas ir valsts robežās, paklausītu ķēniņam un atkāptos no savu tēvu likumiem, un piekristu viņa pavēlēm, es un mani dēli, un mani brāļi sekosim mūsu tēvu derībai. Lai Dievs mums ir žēlīgs, ka mēs nepārkāptu Likumu un tā priekšrakstus! Mēs neklausīsim ķēniņa vārdiem un no sava pienākuma neatkāpsimies ne pa labi, ne pa kreisi.”
Bet, tiklīdz viņš pabeidza runāt šos vārdus, kāds jūds visu acu priekšā piegāja pie altāra Modinā, lai saliktu upuri saskaņā ar ķēniņa pavēli.
Un Matatijs to redzēja un iedegās dedzībā, un viņa iekšiene notrīcēja, un viņā iekvēlojās taisnīgas dusmas. Un viņš uzbrukdams nonāvēja to pie altāra. Arī ķēniņa vīru, kas spieda upurēt, viņš nonāvēja tajā pašā brīdī un izjauca altāri. Un viņš iedegās dedzībā par Likumu, tāpat kā to darīja Fineass Zamram, Soloma dēlam.
Tad Matatijs pilsētā iesaucās skaļā balsī, sacīdams: “Katrs, kas deg dedzībā par Likumu un aizstāv Derību, lai dodas ārā aiz manis!” Un viņš pats un viņa dēli bēga uz kalniem, atstādami visu, kas viņiem piederēja pilsētā. Tad daudzi, kas meklēja taisnību un tiesu, devās lejup uz tuksnesi un tur uzturējās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 50 (49)
Refrēns: Dieva pestīšanu redzēs taisnīgie.Sāka runāt Kungs, Dievs pāri dieviem,
un sasauca zemi no saules lēkta līdz rietam.
No Sionas, kas ir skaistuma kronis,
Dievs atmirdzēja spožumā. R.Sapulciniet man manus svētos,
kas, nesot upuri, noslēdza ar mani derību.
Un Debesis sludinās Viņa taisnību,
jo Dievs ir tiesnesis. R.
Nes Dievam slavas upuri
un izpildi savus solījumus Visaugstajam,
un piesauc mani bēdu dienā –
Es izglābšu tevi, un tu godināsi mani. R.
Alleluja.
Nenocietiniet šodien savu sirdi,
bet ieklausieties Kunga balsī!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 41-44)
Tajā laikā Jēzus tuvojās Jeruzalemei un, ieraudzījis pilsētu, sāka raudāt par to, sacīdams: “Ak, kaut saprastu arī tu šajā dienā to, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki apmetīs tev apkārt valni un tevi aplenks, un no visām pusēm tevi apspiedīs. Un viņi nogāzīs pie zemes tevi un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tādēļ ka tu nepazini savas apmeklēšanas dienu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.