Svēto rakstu lasījumi 24.04.2015

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 9, 1-20)
Tajās dienās Sauls joprojām sēja draudus un dega kārē nonāvēt Kunga mācekļus. Viņš aizgāja pie virspriestera un lūdza no viņa vēstules sinagogām Damaskā, lai šī ceļa piekritējus, vīriešus un sievietes, ja tos atradīs, varētu sasietus atvest uz Jeruzalemi.
Bet, viņam esot ceļā, notika, ka tad, kad viņš tuvojās Damaskai, viņu piepeši apspīdēja gaisma no debesīm. Un viņš, nokritis pie zemes, dzirdēja balsi, kas viņam sacīja: “Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?” Viņš atbildēja: “Kungs, kas Tu esi?” Bet Tas: “Es esmu Jēzus, kuru tu vajā! Celies un ej pilsētā, un tur tev pateiks, kas tev jādara.”
Ļaudis, kas viņu pavadīja, sastinga aiz pārsteiguma, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un atvēra acis, bet neko neredzēja. Tad tie, turēdami viņu aiz rokām, ieveda Damaskā. Un viņš trīs dienas bija neredzīgs un neēda, un nedzēra.
Bet Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananijs. Un Kungs viņam redzējumā sacīja: “Ananij!” Viņš teica: “Kungs, es esmu šeit!” Tad Kungs viņam teica: “Celies un aizej uz ielu, ko sauc par Taisno, un Jūdas namā uzmeklē tarsieti, vārdā Sauls. Jo viņš tagad lūdzas un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Ananijs, ieejam un viņam uzliekam rokas, lai viņš atgūtu redzi.”
Bet Ananijs atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna Taviem svētajiem viņš izdarījis Jeruzalemē. Un viņam šeit ir augsto priesteru dota vara sasiet visus, kas piesauc Tavu vārdu.”
Bet Kungs viņam sacīja: “Ej, jo viņš ir mans izvēlētais trauks, kas nesīs manu Vārdu pagāniem un karaļiem, un Izraēļa dēliem. Un Es viņam parādīšu, cik daudz viņam būs jācieš mana Vārda dēļ.”
Ananijs aizgāja un, iegājis namā, uzlika Saulam rokas, un sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, pa kuru tu gāji, sūtīja mani, lai tu kļūtu redzīgs un piepildītos ar Svēto Garu.” Un tūlīt no viņa acīm nokrita it kā zvīņas un viņš atguva redzi. Tad viņš piecēlās un tika nokristīts, un, pieņēmis barību, atspirga. Tad viņš dažas dienas palika pie mācekļiem, kas bija Damaskā, un tūlīt sāka sinagogās sludināt par Jēzu, ka Tas ir Dieva Dēls. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 117 (116)
Refrēns: Sludiniet Evaņģēliju visām tautām!

Teiciet Kungu, visas tautas,
slavējiet Viņu, visi ļaudis! R.

Jo liela ir Viņa žēlsirdība pār mums,
un Kunga uzticība pastāv mūžam. R.

Alleluja.
Kas ēd manu Miesu
un dzer manas Asinis,
tam ir mūžīgā dzīve.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 52-59)
Tajā laikā jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: “Kā Viņš var dot mums ēst savu miesu?” Tad Jēzus tiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja jūs neēdīsiet Cilvēka Dēla Miesu un ne­dzersiet Viņa Asinis, jums nebūs pašiem sevī dzīves.
Kas ēd manu Miesu un dzer manas Asinis, tam ir mūžīgā dzīve, un Es viņu piecelšu Pastarajā dienā. Jo mana Miesa ir patiesa barība, un manas Asinis ir patiess dzēriens. Kas ēd manu Miesu un dzer manas Asinis, tas paliek manī un Es – viņā. Kā mani ir sūtījis dzīvais Tēvs un Es dzīvoju caur Tēvu, tā arī tas, kas mani ēd, dzīvos caur mani.
Šī ir Maize, kas nākusi no Debesīm, ne tāda kā tā, ko ēda jūsu tēvi un nomira. Kas ēd šo Maizi, tas dzīvos mūžīgi.”
To Viņš sacīja, mācīdams Kafarnaumas sinagogā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.