Tajās dienās Pāvils sacīja Efezas Baznīcas priesteriem: “Uzmaniet paši sevi un visu ganāmpulku, kurā Svētais Gars jūs ir iecēlis par bīskapiem, lai jūs vadītu Dieva Baznīcu, ko Viņš ir ieguvis ar savām asinīm. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas starp jums ienāks plēsīgi vilki, kas netaupīs ganāmpulku. Un no jūsu pašu vidus celsies vīri, kas runās aplamības, lai aizrautu sev līdzi mācekļus.
Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus dienu un nakti nemitējos ar asarām pamācīt ikvienu no jums. Un tagad es jūs novēlu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj uzbūvēt un dot mantojumu ar visiem svētajiem.
Ne no viena es neesmu kārojis sudrabu vai zeltu, vai apģērbu. Jūs paši zināt, ka manām un manu līdzgājēju vajadzībām kalpoja šīs rokas. Visās lietās es jums rādīju, ka, tā strādājot, vajag palīdzēt slimajiem un pieminēt Kunga Jēzus vārdus, tādēļ ka Viņš bija sacījis: “Svētīgāk ir vairāk dot nekā ņemt!””
Un, to pateicis, viņš nometās ceļos un kopā ar viņiem visiem lūdzās. Bet visi sāka gauži raudāt un, krizdami Pāvilam ap kaklu, viņu skūpstīja, un ļoti bēdājās par vārdiem, kurus viņš teica, ka viņa vaigu tie vairs neredzēšot. Tad tie pavadīja viņu līdz kuģim. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 68 (67)
Refrēns: Dziediet Kungam, visas tautas!
vai: Alleluja!
Parādi, Dievs, savu spēku,
Dievs, nostiprini to, ko mūsu dēļ esi darījis!
Tavas svētnīcas dēļ, kas ir Jeruzalemē,
Tev karaļi nesīs dāvanas. R.
Dziediet Dievam jūs, zemes valstis,
dziediet Kungam, spēlējiet Dievam,
kurš brauc pār debesīm, mūžsenām debesīm!
Lūk, Viņš liks atskanēt savai balsij,
varenai balsij.
Atzīstiet Dieva spēku! R.
Pār Izraēli ir Viņa godība,
un Viņa vara – pāri mākoņiem.
Izraēļa Dievs savai tautai
pats dos spēku un stiprumu.
Lai Dievs ir slavēts! R.
Alleluja.
Tavi vārdi, Kungs, ir patiesība,
svētī mūs patiesībā!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 17, 11b-19)
Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, pacēlis acis uz debesīm, lūdzās par saviem mācekļiem, sacīdams: “Svētais Tēvs, pasargā viņus savā vārdā, kuru Tu man devi, lai viņi ir viens tāpat kā mēs. Kamēr Es biju ar viņiem, Es viņus sargāju Tavā vārdā, kuru Tu man devi, un nosargāju, un neviens no viņiem nepazuda kā tikai pazušanas dēls, lai piepildītos Raksti.
Bet tagad Es eju pie Tevis un to runāju, vēl būdams pasaulē, lai mans prieks viņos būtu pilnīgs.
Es viņiem devu Tavus vārdus, bet pasaule viņus ienīda, tādēļ ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet gan lai Tu viņus pasargātu no ļaunā. Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.
Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība. Tāpat kā Tu mani sūtīji pasaulē, tāpat arī Es viņus sūtīju pasaulē. Un par viņiem Es veltīju upurī pats sevi, lai arī viņi būtu svēti patiesībā.”
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.