Svēto Rakstu lasījumi 21.07.2015 – katrs, kas pilda mana Tēva gribu, kurš ir Debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.

Kad Mozus izstiepa roku pār Sarkano jūru, Kungs jūru atvirzīja sāņus, pūšot spēcīgam un karstam vējam visu nakti, un pārvērta to par sausumu. Un ūdeņi pašķīrās, un Izraēļa dēli gāja pa sausumu jūras vidū, jo ūdens bija kā mūris pa labi un pa kreisi no viņiem. Bet ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ. Visi faraona zirgi, viņa kaujas rati un jātnieki devās aiz viņiem jūras vidū.
Jau bija pienācis rīta sardzes laiks, kad Kungs, skatīdamies uz ēģiptiešu pulkiem no uguns un mākoņa staba, ieveda viņu karaspēku apjukumā. Un Viņš kavēja ratu riteņu griešanos, tā ka tie ar grūtībām virzījās uz priekšu. Tad ēģiptieši sacīja: “Bēgsim no Izraēļa, jo Kungs cīnās viņu vietā pret mums!”
Bet Kungs sacīja Mozum: “Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu kaujas ratiem un jātniekiem!” Un, kad Mozus izstiepa roku pret jūru, tā rīta agrumā atgriezās savā iepriekšējā vietā. Bēgošajiem ēģiptiešiem vēlās pretī ūdeņi, un Kungs viņus apraka viļņu vidū. Ūdeņi nāca atpakaļ un apklāja visus faraona karaspēka kaujas ratus un jātniekus, kas, dzenoties pakaļ, bija iegājuši jūrā, un neviens no tiem nepalika pāri. Bet Izraēļa dēli pārgāja pa sausumu jūras vidū, un ūdeņi viņiem bija kā mūris labajā un kreisajā pusē.
Tā Kungs izglāba Izraēli tajā dienā no ēģiptiešu rokas. Un viņi redzēja ēģiptiešus mirušus jūras krastā un varenu roku, ko Kungs pret tiem bija pacēlis. Un tauta bijās Kunga un ieticēja Kungam un Viņa kalpam Mozum. Tad Mozus un Izraēļa dēli dziedāja Kungam šo dziesmu un sacīja:

Dziedājums Izc 15
Refrēns: Dziedāsim par Kunga vareno spēku!

Kungs, no Tavas mutes dvesmas
pacēlās ūdeņi,
kā mūris nostājās plūstošie viļņi,
jūras vidū sastinga dzelmes. R.

Ienaidnieks bija sacījis:
“Es dzīšos pakaļ, es notveršu,
es sadalīšu laupījumu, piepildīšu savu dvēseli,
es izvilkšu savu zobenu,
mana roka viņus nonāvēs!” R.

Uzpūta Tava dvaša, un viņus pārklāja jūra.
Viņi nogrima līdzīgi svinam vareno ūdeņu vidū.
Tu izstiepi savu roku,
un viņus aprija zeme. R.

Tu savu tautu ievedi un nostiprināji
sava mantojuma kalnā,
vietā, kuru Tu, Kungs,
esi darījis par savu mājokli,
svētnīcā, kuru ir dibinājušas, Kungs, Tavas rokas. R.

Alleluja.
Kas mani mīl, tas ievēros manus vārdus,
un mans Tēvs viņu mīlēs,
un mēs nāksim pie viņa.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 12, 46-50)
Tajā laikā, kamēr Jēzus vēl runāja ļaudīm, redzi, Viņa Māte un brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt. Kāds Viņam sacīja: “Lūk, Tava Māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib runāt ar Tevi.”
Bet, atbildēdams tam, kas Viņam to paziņoja, Jēzus sacīja: “Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” Un, izstiepis roku, norādot uz saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Lūk, mana māte un mani brāļi! Jo katrs, kas pilda mana Tēva gribu, kurš ir Debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.