Tajās dienās Dievs, izvedis Ābramu ārā, sacīja viņam: “Paskaties uz debesīm un saskaiti zvaigznes, ja vari.” Tad Viņš turpināja: “Tik daudz būs tavu pēcnācēju.” Ābrams ieticēja Kungam, un tas viņam tika ieskaitīts kā taisnīgums. Un Kungs viņam sacīja: “Es esmu Kungs, kas tevi izveda no Ūras Kaldejā, lai tev dotu šo zemi un tu saņemtu to īpašumā.”
Bet Ābrams teica: “Kungs Dievs, kā es varu zināt, ka es to iegūšu īpašumā?” Atbildot Kungs sacīja: “Atnes man trīsgadīgu govi, trīsgadīgu kazu un triju gadu aunu, kā arī ūbeli un balodi.”
Paņēmis to visu, Ābrams pārcirta tos vidū uz pusēm un abas daļas nolika vienu pret otru; bet putnus nepārdalīja. Un pie nokautajiem dzīvniekiem salidoja putni, bet Ābrams tos atgaiņāja nost. Un, kad saule laidās uz rietu, Ābramam uznāca dziļš miegs, un, lūk, viņu pārņēma lielas un tumšas izbailes.
Bet, kad saule bija norietējusi, iestājās bieza tumsa un parādījās dūmi it kā no cepļa un uguns it kā liesmojoša lāpa un izgāja starp sadalītajiem dzīvniekiem. Tajā dienā Kungs noslēdza derību ar Ābramu, sacīdams: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 27 (26)
Refrēns: Kungs ir mana gaisma un mans glābējs.Kungs ir mana gaisma un mans glābējs,
no kā man bīties?
Kungs ir manas dzīvības sargs,
par ko man baiļoties? R.
Uzklausi, Kungs, manu balsi,
kad es saucu uz Tevi,
apžēlojies par mani un uzklausi mani!
Mana sirds saka par Tevi:
“Meklējiet Viņa vaigu!”
Kungs, es meklēju Tavu vaigu. R.
Neapslēp to no manis,
dusmās neatstum savu kalpu!
Tu esi mans glābējs, tāpēc neatmet mani
un neatstāj mani, manas pestīšanas Dievs! R.
Es ticu, ka varēšu redzēt Kunga labumu
dzīvo zemē.
Gaidi uz Kungu un esi drosmīgs,
esi stiprs savā sirdī un ceri uz Kungu! R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules filipiešiem (Flp 3, 17–4, 1)
Brāļi, ņemiet visi kopā mani par paraugu un paskatieties uz tiem, kas seko tai priekšzīmei, kāda jums ir no mūsu puses. Jo daudzi, par kuriem es jums stāstīju un arī tagad raudādams saku, rīkojas kā Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, un viņu gods ir tas, no kā viņiem jākaunas. Viņi ir tie, kas tiecas pēc pasaulīgā.
Bet mūsu tēvija ir Debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārveidos mūsu vājo miesu līdzīgu savai apskaidrotajai miesai. To Viņš izdarīs spēkā, ar kuru spēj pakļaut sev visu. Tāpēc, mani mīļie brāļi, pēc kuriem es tā ilgojos, jūs, mans prieks un vainagojums, tā turieties Kungā, mīļie! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Flp 3, 20–4, 1
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
No mirdzoša mākoņa atskanēja vārdi:
“Šis ir mans mīļais Dēls. Viņu klausiet!”
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 28b-36)
Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā lūgties. Viņam lūdzoties, Viņa sejas izskats kļuva citāds un apģērbs tapa mirdzoši balts.
Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu. Tie bija Mozus un Elijs, kuri parādījās godībā un runāja par Viņa aiziešanu, kas Viņam būs jāpiepilda Jeruzalemē.
Bet Pēterim un tiem, kas ar viņu bija kopā, uzmācās miegs. Uzmodušies tie ieraudzīja Viņa godību un divus vīrus, kas stāvēja pie Viņa.
Un notika, ka, tiem attālinoties no Viņa, Pēteris sacīja Jēzum: “Mācītāj, mums ir labi šeit būt. Mēs uzcelsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Viņš nezināja pats, ko runā.
Bet, viņam tā vēl runājot, parādījās mākonis un viņus apēnoja. Un tie izbijās, ieejot mākonī. Un no mākoņa atskanēja balss, kas sacīja: “Šis ir mans izredzētais Dēls; Viņu klausiet!”
Un brīdī, kad atskanēja balss, Jēzus bija jau viens. Bet viņi klusēja un tajās dienās nevienam neko nestāstīja par to, ko bija redzējuši. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.