Tā saka Kungs: “Lūk, mans kalps, kuram Es palīdzu, mans Izvēlētais, kas patīk manai dvēselei.
Es viņam devu savu Garu; viņš nesīs tautām taisnību. Viņš neklaigās un nepacels balsi, viņa sauciens nebūs dzirdams uz ielas. Aizlūzušu niedri viņš nenolauzīs un nenodzēsīs tikko kvēlojošu dakti; viņš spriedīs tiesu pēc patiesības. Viņš nezaudēs degsmi un nepagurs, līdz nostiprinās virs zemes taisnību; un salas gaidīs viņa pamācību.”
Tā saka Kungs Dievs, kas radīja un izplēta debesis, kas nostiprināja zemi un to, kas no tās izaug, kas ļaudīm virs zemes deva elpu un dvašu tiem, kas pa to staigā: “Es, Kungs, Tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un tevi audzināju, un liku tevi ļaudīm par derību un tautām – par gaismu, lai tu atvērtu aklajiem acis un no nebrīves izvestu gūstekņus un no cietuma – tos, kas sēž tumsā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 27 (26)
Refrēns: Kungs ir mana gaisma un mans glābējs.Kungs ir mana gaisma un mans glābējs,
no kā man bīties?
Kungs ir manas dzīvības sargs,
par ko man baiļoties? R.
Kad man tuvojas ļaundari,
lai saplosītu manu miesu,
tad viņi – mani ienaidnieki un tie,
kas mani vajā, –
paši kļūst nespēcīgi un aiziet bojā. R.
Pat ja karapulki nostātos man pretī,
manā sirdī nebūs baiļu;
pat ja izceltos pret mani kauja,
arī tad es cerēšu. R.
Es ticu, ka varēšu redzēt
Kunga labumu dzīvo zemē.
Gaidi uz Kungu un esi drosmīgs,
esi stiprs savā sirdī un ceri uz Kungu! R.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Esi sveicināts, mūsu Valdniek,
Tu vienīgais, kas piedod mūsu grēkus!
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 1-11)
Sešas dienas pirms Pashas Jēzus aizgāja uz Betāniju, kur dzīvoja Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no miroņiem. Un tur tie sarīkoja Viņam maltīti. Un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Jēzu sēdēja pie galda.
Tad Marija paņēma mārciņu tīras, ļoti dārgas nardu eļļas un iesvaidīja Jēzus kājas, un tās slaucīja ar saviem matiem. Un māja piepildījās ar eļļas smaržu. Bet Jūdass Iskariots, viens no Jēzus mācekļiem, kurš vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem un tie nav izdalīti nabagiem?” Bet viņš to teica nevis tāpēc, ka tam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis un, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tajā tika ielikts. Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā, lai viņa to uzglabā manas apbedīšanas dienai! Nabagi taču allaž ir pie jums, bet Es neesmu pie jums vienmēr.”
Daudzi jūdi uzzināja, ka Viņš ir tur. Un tie sanāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī redzēt Lācaru, kuru Viņš bija piecēlis no miroņiem.
Tad augstie priesteri nolēma nonāvēt arī Lācaru, jo viņa dēļ daudzi nošķīrās no jūdiem un ieticēja Jēzum. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.