Tā saka Kungs Dievs: “Lūk, Es sūtīšu savu eņģeli, un viņš sagatavos ceļu manā priekšā. Un tūlīt savā svētnīcā nāks Valdnieks, kuru jūs gaidāt, un Derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties.
Lūk, Viņš nāk, saka debespulku Kungs. Kas gan spēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš parādīsies? Viņš taču ir kā kausētāja uguns un vadmalnieka sārms. Un Viņš apsēdīsies it kā kausēt un tīrīt sudrabu un šķīstīs Levi dēlus, un pārkausēs viņus kā zeltu un sudrabu. Un tad viņi taisnībā upurēs Kungam upurus. Un Kungam patiks Jūdas un Jeruzalemes upuris kā senās dienās, kā sen pagājušos gados.
Lūk, Es jums sūtīšu pravieti Eliju, pirms pienāks Kunga diena, lielā un briesmīgā diena. Un viņš pievērsīs tēvu sirdi bērniem un bērnu sirdi – viņu tēviem, lai Es nenāktu un nenolādētu zemi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 25 (24)
Refrēns: Paceliet galvu, jo Pestītājs ir tuvu!Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus
un māci man staigāt Tavas takas!
Savā patiesībā mani vadi un māci,
jo Tu esi Dievs, mans glābējs. R.
Kungs ir labs un taisnīgs,
tāpēc grēciniekiem Viņš parādīs ceļu.
Lēnprātīgos Viņš vadīs taisnībā,
pazemīgos mācīs staigāt Viņa ceļus. R.
Žēlastība un uzticība ir visi Kunga ceļi
tiem, kas Viņa derību un bauslību glabā.
Kungs savu draudzību dāvās tiem,
kas Viņa bīstas,
savu derību Viņš darīs tiem zināmu. R.
Alleluja.
Nāc, tautu Karali un Baznīcas stūrakmen,
nāc un atpestī cilvēku, ko esi veidojis no zemes!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 57-66)
Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu. Kad viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs viņai ir parādījis lielu žēlastību, tie priecājās kopā ar viņu.
Astotajā dienā viņi sanāca apgraizīt bērnu un gribēja to nosaukt viņa tēva vārdā par Zahariju. Bet viņa māte atbildot sacīja: “Nē, viņš tiks nosaukts par Jāni.” Tie viņai iebilda: “Tavos rados nav neviena, kas sauktos šajā vārdā.” Un tie ar zīmēm jautāja tēvam, kā tas vēlētos bērnu nosaukt. Palūdzis rakstāmo plāksnīti, viņš uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un tūlīt viņam atvērās mute un atraisījās mēle, un viņš runāja, slavēdams Dievu.
Visus viņu kaimiņus pārņēma bailes, un visā Jūdejas kalnu apvidū tika pārrunāts šis notikums. Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja savā sirdī, sacīdami: “Kas gan no šī bērna iznāks?” Jo Kunga roka bija ar viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.