Saraja, Ābrama sieva, nebija dzemdējusi viņam bērnus. Bet viņai bija kalpone – ēģiptiete, vārdā Hagara. Tāpēc viņa sacīja savam vīram: “Redzi, Kungs ir aizslēdzis manu klēpi, lai es nevaru dzemdēt. Ieej pie manas kalpones, varbūt no viņas es saņemšu bērnus.”
Kad viņš piekrita lūdzējai, viņa ņēma ēģiptieti Hagaru, savu kalponi, pēc desmit gadiem, kā viņi bija apmetušies Kanaānas zemē, un deva viņu savam vīram par sievu. Un viņš iegāja pie Hagaras. Bet tā, redzot, ka ir ieņēmusi, sāka nievāt savu pavēlnieci.
Tad Saraja sacīja Ābramam: “Tu rīkojies pret mani nekrietni. Es tev devu savu kalponi tavā klēpī, bet viņa, redzot, ka ir ieņēmusi, nievā mani. Lai Kungs ir tiesnesis starp mani un tevi!” Ābrams atbildot viņai sacīja: “Lūk, tava kalpone ir tavās rokās. Dari ar viņu, kā patīk!”
Kad Saraja sāka apspiest Hagaru, tā aizbēga no viņas. Bet, kad Kunga eņģelis Hagaru atrada pie ūdens avota tuksnesī, pie avota ceļā uz Šūru, viņš tai sacīja: “Hagara, Sarajas kalpone, no kurienes tu nāc un uz kurieni ej?” Viņa atbildēja: “Es bēgu no savas pavēlnieces Sarajas.”
Tad Kunga eņģelis viņai sacīja: “Atgriezies pie savas kundzes un pazemojies zem viņas rokas!” Pēc tam Kunga eņģelis teica: “Es vairodams vairošu tavus pēcnācējus, un tos nevarēs saskaitīt lielā daudzuma dēļ.” Vēl Kunga eņģelis viņai sacīja: “Lūk, tu esi ieņēmusi un dzemdēsi dēlu un nosauksi viņu vārdā Ismaēls, tāpēc ka Kungs ir dzirdējis tavas bēdas. Viņš būs cilvēks, kas līdzīgs onagram. Viņa roka būs pret visiem un visu roka – pret viņu. Un pret visiem saviem brāļiem viņš taisīs nometnes.”
Hagara dzemdēja Ābramam dēlu. Savu dēlu, ko dzemdēja Hagara, viņš nosauca vārdā Ismaēls. Ābrams bija astoņdesmit sešus gadus vecs, un Hagara viņam dzemdēja Ismaēlu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Rad 16, 6b-12.15-16
Psalms 106 (105)
Refrēns: Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs!
Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs,
jo Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!
Kas gan izstāstīs Kunga varenos darbus,
izdaudzinās visu Viņa slavu? R.
Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības
un vienmēr dara to, kas taisnīgs.
Kungs, atceries mūs, jo Tev patīk Tava tauta,
nāc pie mums ar savu palīdzību! R.
Lai mēs redzētu Tavu izvēlēto labumus
un līksmotos Tavas tautas priekā,
un lepotos kopā ar Tavu mantojumu! R.
Alleluja.
Kas mani mīl, tas pildīs manus vārdus,
un mans Tēvs viņu mīlēs,
un mēs nāksim pie viņa.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 7, 21-29)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Ne katrs, kas man saka: “Kungs, Kungs!”, ieies Debesu valstībā, bet gan tas, kurš pilda mana Tēva gribu, kas ir Debesīs. Daudzi man teiks tajā dienā: “Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un vai ne Tavā vārdā izdzinām ļaunos garus, un vai ne Tavā vārdā darījām daudz brīnumu?” Tad Es viņiem pasludināšu: “Es nekad jūs neesmu pazinis! Atkāpieties no manis jūs, ļaundari!”
Tāpēc ikviens, kas dzird šos manus vārdus un tos pilda, ir pielīdzināms prātīgam vīram, kas uzcēla savu māju uz klints. Nāca lieti, upju pali un vēja brāzmas un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo bija celta uz klints. Un ikviens, kas dzird šos manus vārdus un tos nepilda, ir līdzīgs neprātīgam vīram, kas uzcēla savu māju uz smiltīm. Nāca lieti, upju pali un vēja brāzmas un gāzās pār šo māju, un tā sagruva, un tās posts bija liels.”
Kad Jēzus beidza runāt šos vārdus, ļaudis brīnījās par Viņa mācību. Jo Viņš mācīja kā tāds, kam ir vara, nevis tā, kā Rakstu zinātāji. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.