Svēto Rakstu lasījumi 26.06.2015 – Kungs, ja gribi, Tu vari mani šķīstīt.

Pēc tam, kad Ābrams kļuva deviņdesmit deviņus gadus vecs, viņam parādījās Kungs un sacīja: “Es esmu visvarens Dievs. Staigā manā priekšā un esi pilnīgs. Es noslēgšu savu derību starp mani un tevi un vairošu tevi lielā skaitā.” Ābrams noslīga zemē uz vaiga. Bet Dievs viņam sacīja: “Lūk, mana derība ar tevi. Tu kļūsi daudzu tautu tēvs un tavs vārds vairs nebūs “Ābrams”, bet gan “Ābrahams” būs tavs vārds, jo Es tevi iecēlu par tēvu daudzām tautām.”
Un Dievs atkal sacīja Ābrahamam: “Bet sargājiet manu derību tu un tavi pēcnācēji pēc tevis visās paaudzēs. Šī ir mana derība, ko jūs ievērosiet, derība starp mani un jums, un taviem pēcnācējiem pēc tevis: katram vīrietim ir jākļūst apgraizītam.”
Dievs vēl teica Ābrahamam: “Saraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Saraja, bet viņas vārds būs Sāra. Un Es viņu svētīšu un no viņas arī došu tev dēlu. Es svētīšu viņu arī turpmāk, un viņa kļūs par māti tautām. No viņas celsies tautu ķēniņi.”
Ābrahams, nokritis uz sava vaiga, pasmējās, nodomādams savā sirdī: “Vai tad Tu domā, ka simtgadīgajam piedzims dēls? Un vai deviņdesmit­gadīgā Sāra spēs dzemdēt?”
Un viņš sacīja Dievam: “Lai kaut Ismaēls dzīvo Tavā priekšā!” Bet Dievs atbildēja: “Tava sieva Sāra dzemdēs tev dēlu, un tu viņu nosauksi vārdā Īzāks. Un savu derību ar viņu Es darīšu par mūžīgu derību arī ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.
Es tevi uzklausīju arī attiecībā uz Ismaēlu: lūk, Es viņu svētīšu un likšu tam augt, un viņu vairošu ļoti lielā skaitā. Viņš kļūs par tēvu divpadsmit vadoņiem, un Es viņu padarīšu par lielu tautu. Bet savu derību Es noslēgšu ar Īzāku, ko tev Sāra dzemdēs pēc gada šajā laikā.”
Pabeidzis ar viņu runāt, Dievs no Ābrahama attālinājās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Psalms 128 (127)
Refrēns: Svētīgs ir vīrs, kas Kunga bīstas.

Svētīgs ir ikviens, kas Kunga bīstas,
kas staigā Viņa ceļus.
Tu ēdīsi no sava roku darba,
tu būsi laimīgs, un tev labi klāsies. R.

Tava sieva kā auglīgs vīnakoks
tava nama sienās.
Tavi bērni kā eļļas koka atvases
ap tavu galdu. R.

Redzi, tā tiks svētīts cilvēks,
kas Kunga bīstas.
Lai Kungs tevi svētī no Sionas,
ka tu redzētu Jeruzalemes labklājību
visās sava mūža dienās. R.

Alleluja.
Jēzus ņēma uz sevis mūsu vājumu
un nesa mūsu kaites.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs. Mt 8, 1-4.
Tajā laikā, kad Jēzus kāpa lejā no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu. Un, lūk, kāds spitālīgais piegājis krita Viņa priekšā pie zemes un sacīja: “Kungs, ja gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Un Jēzus, izstiepis roku, pieskārās Viņam, sacīdams: “Es gribu. Topi šķīsts!” Un viņa spitālība tūlīt izzuda.
Tad Jēzus viņam sacīja: “Pielūko, ka nevienam neko nestāsti, bet ej un parādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus ir pavēlējis viņiem par liecību.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.