Svēto Rakstu lasījumi 27.04.2015

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 11, 1-18)

Tajās dienās apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni ir pieņēmuši Dieva Vārdu.
Bet, kad Pēteris ieradās Jeruzalemē, tie, kas bija no apgraizīto vidus, viņam pārmeta: “Tu gāji pie neapgraizītajiem ļaudīm un ēdi kopā ar viņiem!”
Tad Pēteris sāka viņiem skaidrot pēc kārtas, sacīdams: “Būdams Jafas pilsētā, es lūdzos un gara aizgrābtībā redzēju parādību: kādu priekšmetu nolaižamies lejup, it kā milzīgu galdautu, aiz četriem stūriem nolaistu no debesīm. Un tas nonāca pie manis. Uzmanīgi ieskatoties tajā, es ieraudzīju četrkājainus zemes dzīvniekus un zvērus, un rāpuļus, un debesu putnus. Un es dzirdēju arī balsi, kas man sacīja: “Celies, Pēteri! Nokauj un ēd!” Bet es atbildēju: “Nekādā ziņā, Kungs, jo es nekad neesmu ņēmis mutē neko aptraipītu vai nešķīstu!” Bet balss no debesīm atsaucās otrreiz: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tu nesauc par nešķīstu!” Un tas atkārtojās trīs reizes. Tad viss tika paņemts atpakaļ debesīs.
Un, lūk, tūlīt pie mājas, kurā mēs uzturējāmies, nostājās trīs vīri, kas bija sūtīti pie manis no Cēzarejas. Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nesvārstīdamies, dotos viņiem līdzi. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā cilvēka namā. Bet viņš mums pastāstīja, kā bija redzējis eņģeli stāvam pie viņa mājas un sakām: “Aizsūti uz Jafu un liec at­aicināt Sīmani, kas tiek saukts par Pēteri. Viņš tev pateiks vārdus, caur kuriem tiksiet pestīti gan tu, gan viss tavs nams.”
Bet, kad es iesāku runāt, pār viņiem nolaidās Svētais Gars tāpat kā iesākumā pār mums. Tad es atcerējos Kunga vārdus, ko Viņš bija teicis: “Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.” Tātad, ja Dievs viņiem ir devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas ieticējām Kungam Jēzum Kristum, tad kas esmu es, ka varētu pretoties Dievam?”
To dzirdot, tie noklusa un sāka godināt Dievu, sacīdami: “Tātad arī pagāniem Dievs ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.”

Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 42 (41) un 43 (42)
Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc dzīvā Dieva.
vai: Alleluja!

Kā briedis slāpst pēc ūdens avotiem,
tā mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva, –
kad es iešu un nostāšos
Dieva vaiga priekšā? R.

Sūti savu patiesību un savu gaismu,
lai tā mani vada
un aizved uz Tavu svēto kalnu
un Tavu telti! R.

Un es iešu pie Dieva altāra,
pie Dieva, kas ir mana prieka avots.
Dievs, mans Dievs, es slavēšu Tevi
ar kokles skaņām. R.

Alleluja.
Es esmu Labais Gans.
Es pazīstu savas avis,
un manējās pazīst mani.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 10, 1-10)

Tajā laikā Jēzus sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas avju kūtī neieiet pa durvīm, bet iekāpj pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs. Bet, kas ieiet pa durvīm, tas ir avju gans. Durvju sargs viņam atver, un avis klausa viņa balsij. Un savas avis viņš sauc vārdā un tās izved ārā.
Un, kad visas savējās ir izvedis, viņš iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo pazīst viņa balsi. Svešam tās nesekos, bet bēgs no tā, jo tās nepazīst svešinieka balsi.”
Jēzus viņiem pastāstīja šo līdzību, bet viņi nesaprata, ko nozīmē tas, ko Viņš tiem saka.
Tad Jēzus viņiem atkal sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Es esmu durvis avīm. Visi, kas nāca pirms manis, ir zagļi un laupītāji, un avis viņus neklausīja. Es esmu durvis. Kas ieiet caur mani, tas būs pestīts; viņš ieies un izies, un atradīs ganības. Zaglis nāk tikai zagt, slepkavot un iznīcināt. Es atnācu, lai avīm būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.