Svēto Rakstu lasījumi 27.07.2015 – atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts

Tajās dienās Mozus atgriezās no kalna, nesdams rokās divas Liecības plāksnes, kas bija aprakstītas no abām pusēm un kas bija Dieva darbs. Un uz plāksnēm bija iegrebti Dieva raksti.
Bet Jozus, izdzirdējis tautas saucienu atbalsi, sacīja Mozum: “Nometnē dzirdams cīņas troksnis.” Mozus atbildēja: “Tie nav uzvarētāju saucieni, nedz bēgošo klie­dzieni. Es dzirdu dziedātāju balsis.”
Piegājis pie nometnes, viņš ieraudzīja teļu un dejošanu. Iekaisis dusmās, viņš izsvieda plāksnes no rokām un tās sadauzīja kalna pakājē. Tad, sagrābis teļu, ko ļaudis bija pagatavojuši, viņš to sadedzināja un saberza putekļos, un, izkaisījis ūdenī, deva dzert Izraēļa dēliem.
Un viņš sacīja Āronam: “Ko tev izdarīja šī tauta, ka tu ievedi viņu tik lielā grēkā?” Tas viņam atbildēja: “Lai mans kungs nedusmojas! Tu taču pazīsti šo tautu, ka tā arvien nosliecas uz ļaunu. Viņi man sacīja: “Pagatavo mums dievus, kas ietu mums pa priekšu, jo mēs nezinām, kas noticis ar šo Mozu, kurš mūs izveda no Ēģiptes zemes.” Es viņiem teicu: “Kam no jums ir zelts?” Viņi nesa un deva man, un es to liku ugunī, un tā radās šis teļš.”
Otrā dienā Mozus sacīja tautai: “Jūs izdarījāt ļoti lielu grēku. Es uzkāpšu pie Kunga, varbūt kaut kā spēšu Viņu pārlūgt par jūsu noziegumu.” Un, nonācis pie Kunga, viņš sacīja: “Es lūdzu, šī tauta izdarīja ļoti lielu grēku un sev pagatavoja zelta dievekļus. Piedod viņiem šo pārkāpumu vai arī, ja Tu to nedari, tad izdzēs mani no savas grāmatas, ko Tu esi uzrakstījis.”
Kungs viņam atbildēja: “To, kas sagrēkoja pret mani, Es izdzēsīšu no savas grāmatas. Bet tu ej un ved šo tautu turp, kur Es tev esmu sacījis. Mans eņģelis ies tev pa priekšu. Bet Es atmaksas dienā pieminēšu šo viņu grēku.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 106 (105)
Refrēns: Kungs, piedod savai tautai!

Horebā viņi darināja teļu
un zemojās elka priekšā,
un viņi apmainīja savu godību
pret zālēdāja vērša tēlu. R.

Viņi aizmirsa Dievu, kas viņus izglābis,
kas lielas zīmes bija darījis Ēģiptē,
brīnumdarbus Hama zemē
un bijājamas lietas pie Sarkanās jūras. R.

Un Viņš sacīja, ka tos izdeldēs,
ja vien nebūtu bijis Mozus, Viņa izvēlētais:
tas briesmu brīdī nostājās Viņa priekšā,
lai novērstu Viņa dusmas,
ka Viņš tos nepazudinātu. R.

Alleluja.
Pēc savas gribas
Tēvs mūs ir dzemdinājis ar patiesības Vārdu,
lai mēs būtu it kā Viņa radījumu pirmdzimtie.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 13, 31-35)
Tajā laikā Jēzus pastāstīja ļaudīm līdzību: “Debesu valstība ir pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā. Tā ir vismazākā no visām sēklām, bet, kad izaug, kļūst lielāka par citiem dārza stādiem un kļūst par koku, tā ka debesu putni nāk un dzīvo tā zaros.”
Viņš tiem sacīja vēl citu līdzību: “Debesu valstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, kamēr viss sarūgst.”
Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās, un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja neko. Tā vajadzēja piepildīties pravieša vārdiem: “Savu muti es atvēršu līdzībās; atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.