Tajās dienās Kungs nolaidās mākonī un runāja ar Mozu. Viņš paņēma no Gara, kas bija Mozū, un deva to septiņdesmit vecajiem. Un, kad Gars viņos iemājoja, viņi pravietoja. Tomēr tas vairs neatkārtojās.
Bet nometnē bija palikuši divi vīri, no kuriem viens tika saukts par Eldadu un otrs par Medadu. Arī pār viņiem nolaidās Gars, jo arī viņi bija starp izvēlētajiem, bet tikai nebija aizgājuši pie telts.
Un, kad viņi nometnē sāka pravietot, kāds jauneklis aizskrēja un paziņoja Mozum, sacīdams: “Eldads un Medads pravieto nometnē.”
Jozus, Nuna dēls, Mozus kalps un viņa izvēlētais kopš savas jaunības, tūdaļ sacīja: “Mans kungs Mozu! Aizliedz viņiem!” Bet tas atteica: “Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Kas gan to dos, ka visa tauta pravietotu un Kungs dotu viņiem savu Garu?” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 18
Refrēns: Kunga pavēles ielīksmo sirdi.Kunga pavēles ir taisnīgas, tās ielīksmo sirdi,
Kunga bauslība ir skaidra, tā apskaidro acis.
Kunga bijība ir tīra, tā paliek uz mūžiem,
Kunga spriedumi ir pareizi,
tie visi kopā ir taisnīgi. R.
Vērtīgāki tie ir par zeltu, par vistīrāko zeltu,
un saldāki par medu un medus šūnu lāsēm.
Jo Tavs kalps tajos smeļ gudrību;
tos pildot, nāk liela alga. R.
Kas gan apzinās savus trūkumus?
Attīri mani no apslēptām kļūdām
un savu kalpu sargā no lepnības,
lai pār mani tā nevalda!
Tad es būšu bez traipa
un tikšu šķīstīts no vislielākā grēka. R.
Lasījums no svētā apustuļa
Jēkaba vēstules (Jk 5, 1-6)
Un tagad jūs, bagātnieki, raudiet un vaimanājiet par nelaimēm, kas jums tuvojas! Jūsu bagātība sapuvusi, jūsu drēbes kožu saēstas, jūsu zelts un sudrabs sarūsējis, un to rūsa liecinās pret jums un saēdīs jūsu miesu kā uguns. Jūs esat mantu krājuši pēdējās dienās.
Lūk, alga sauc, ko jūs aizturējāt strādniekiem, kas pļāva jūsu tīrumu, un pļāvēju vaimanas ir sasniegušas debespulku Kunga ausis. Zemes virsū jūs dzīvojāt pārpilnībā un baudās un savu sirdi barojāt kaujamai dienai. Jūs notiesājāt un nogalinājāt taisnīgo. Viņš jums nepretojās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Kungs, patiesība ir Tavi vārdi;
svētī mūs patiesībā!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 9, 38-48)
Tajā laikā apustulis Jānis sacīja Jēzum: “Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas Tavā vārdā izdzen ļaunos garus, un mēs viņam aizliedzām, jo viņš nav sekojis mums.”
Bet Jēzus sacīja: “Neliedziet viņam! Jo nav neviena, kas manā vārdā darītu brīnumus un tūlīt varētu ļaunu runāt par mani. Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.
Kas jums pasniegs krūzi ūdens dzeršanai, tādēļ ka jūs piederat Kristum, patiesi, Es jums saku, tam viņa alga nezudīs. Un, ja kāds kļūtu par iemeslu grēkam vienam no šiem mazajiem, kas man tic, tam būtu labāk, ja tam kaklā pakārtu dzirnakmeni un viņu iemestu jūrā.
Un, ja tava roka tev ir par grēka iemeslu, nocērt to: labāk tev kroplim ieiet dzīvībā, nekā, ar divām rokām esot, ieiet ellē, neizdzēšamā ugunī. Un, ja tava kāja tev ir par grēka iemeslu, nocērt to: labāk tev klibam ieiet mūžīgajā dzīvībā, nekā, ar divām kājām esot, tikt iemestam ellē, neizdzēšamā ugunī. Un, ja tava acs tev ir par grēka iemeslu, izrauj to: labāk tev kā vienacim ieiet Dieva valstībā, nekā, ar divām acīm esot, tikt iemestam ellē, kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.