Pēc tam, kad pravietis Nātans bija runājis ar Dāvidu, ķēniņš gāja un, apsēdies Kunga priekšā, sacīja: “Kungs Dievs, kas gan es esmu un kas ir mans nams, ka Tu esi mani atvedis līdz pat šejienei? Bet arī tas Tev ir licies par maz, Kungs Dievs, un Tu esi runājis par sava kalpa namu arī tālā nākotnē. Un vai tad tās ir cilvēka tiesības, Kungs, mans Dievs?
Savu tautu Izraēli Tu apstiprināji sev par tautu uz visiem laikiem. Un Tu, Kungs, esi kļuvis viņiem par Dievu. Tad turi tagad uz mūžiem, Kungs Dievs, to vārdu, ko esi sacījis par savu kalpu un viņa namu, un dari, kā esi teicis, lai Tavs vārds tiktu slavēts mūžīgi un lai ļaudis runātu: “Debespulku Kungs ir Izraēļa Dievs.”
Un Tava kalpa Dāvida nams būs nostiprināts Tavā priekšā, jo Tu, debespulku Kungs, Izraēļa Dievs, esi pasludinājis savam kalpam, sacīdams: “Es uzcelšu tev namu.” Tādēļ jau Tavs kalps ir iedrošinājies nākt pie Tevis ar šo lūgšanu.
Un tagad, Kungs Dievs, Tu esi Dievs un Tavi vārdi ir patiesi. Tā kā Tu solīji savam kalpam šos labumus, tad svētī sava kalpa namu, lai tas mūžam pastāv Tavā priekšā, jo Tu, Kungs Dievs, esi to sacījis un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts uz mūžiem.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 132 (131)
Refrēns: Dievs valda pār savu tautu.Kungs, atceries Dāvidu
un visas viņa rūpes,
kā viņš zvērēja Kungam,
solījumu deva Jēkaba Varenajam: R.
“Es neieiešu sava nama istabā,
neiekāpšu savā gultā,
savām acīm es atteikšu miegu
un saviem plakstiņiem – atpūtu,
kamēr Kungam nebūšu atradis vietu,
mājokli Jēkaba Varenajam.” R.
Kungs deva Dāvidam patiesu zvērestu,
un no tā Viņš neatkāpsies:
“Tavu pēcnācēju
Es celšu tavā tronī. R.
Ja tavi dēli sargās manu derību
un manus aizrādījumus,
ko viņiem mācīšu,
tad arī viņu bērni uz mūžiem
sēdēs tavā krēslā.” R.
Jo Kungs ir izraudzījies Sionu,
Viņš ir vēlējies to sev par mājokli:
“Tā ir mana atdusas vieta uz mūžiem,
šeit Es dzīvošu, jo pēc tās esmu ilgojies.” R.
Alleluja.
Tavs Vārds ir spīdeklis manām kājām
un gaisma manām takām.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 4, 21-25)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Vai tad gaisma tiek ienesta, lai to liktu zem sieka vai zem gultas? Vai tad ne tāpēc, lai ieliktu svečturī? Jo nav nekā apslēpta, kas nekļūtu redzams, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms. Kam ir ausis dzirdēšanai, tas lai klausās!”
Un Viņš tiem sacīja: “Ņemiet vērā, ko jūs dzirdat! Ar kādu mēru jūs būsiet mērījuši, ar tādu jums atmērīs un vēl klāt pieliks. Kam ir, tam tiks dots, un, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.