Vēsts, kuru mēs dzirdējām no Jēzus Kristus un kuru jums pasludinām, ir tāda, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav nekādas tumsas. Ja mēs sakām, ka mums ir kopība ar Viņu, bet staigājam tumsā, tad mēs melojam un nerīkojamies saskaņā ar patiesību.
Bet, ja mēs staigājam gaismā, tāpat kā Viņš ir gaismā, tad mums ir savstarpēja kopība un Viņa Dēla Jēzus asinis mūs šķīstī no ikviena grēka. Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi un mūsos nav patiesības. Ja mēs atzīstamies savos grēkos, tad Dievs, būdams uzticīgs un taisnīgs, piedod mūsu grēkus un šķīstī mūs no ikvienas netaisnības. Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, mēs padarām Viņu par meli un mūsos nav Viņa mācības.
Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Bet, ja kāds būtu sagrēkojis, tad mums ir aizstāvis pie Tēva – taisnīgais Jēzus Kristus. Un Viņš ir izlīdzinājuma upuris par mūsu grēkiem un ne tikai par mūsu, bet arī par visas pasaules grēkiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 124 (123)
Refrēns: Mēs esam izglābti no ienaidnieka rokas.Ja Kungs nebūtu bijis ar mums,
kad pret mums sacēlās cilvēki,
viņi būtu mūs aprijuši dzīvus,
kad viņos pret mums iedegās dusmas. R.Mūs būtu noslīcinājis ūdens,
pār mums būtu gāzusies straume,
pār mums būtu gājuši
lieli ūdens plūdi. R.
Lai ir slavēts Kungs,
kas mūs neatdeva viņu zobiem par laupījumu.
Mūsu dvēsele ir izrauta kā putns
no mednieku cilpas. R.
Cilpa ir pārrauta,
un mēs esam glābti.
Palīdzība mums ir Kunga vārdā,
kas radīja debesis un zemi. R.
Alleluja.
Dievs, mēs Tevi slavējam,
Kungs, mēs teicam Tavu godu,
Tevi slavē mirdzošie mocekļu pulki.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 2, 13-18)
Kad gudrie bija aizgājuši, lūk, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: “Celies, ņem Bērnu un Viņa Māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev pateikšu, jo Hērods meklēs Bērnu, lai Viņu nonāvētu.”
Jāzeps, piecēlies naktī, ņēma Bērnu un Viņa Māti un devās uz Ēģipti, un tur palika līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs bija teicis caur pravieti: “No Ēģiptes Es aicināju savu Dēlu.”
Tad Hērods, redzēdams, ka gudrie viņu bija pievīluši, iedegās lielās dusmās un sūtījis lika nogalināt visus bērnus, kas bija Betlēmē un visā tās apkārtnē, sākot ar divu gadu vecumu un jaunākus saskaņā ar to laiku, ko bija izdibinājis no gudrajiem.
Tad piepildījās tas, ko bija teicis pravietis Jeremijs, sacīdams: “Ramā kļuva dzirdami kliedzieni, liela raudāšana un vaimanas: Rahele apraud savus bērnus un neļauj sevi mierināt, jo viņu vairs nav.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.