Svēto rakstu lasījumi 29.1.2016 Dieva valstība ir kā sinepju grauds

Lasījums no Samuēla otrās grāmatas (2 Sam 11, 1-4a.5-10a.13-17.27c)
Gadu mijā, tajā laikā, kad valdnieki mēdza doties karā, Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus, un visu Izraēli. Un viņi izpostīja amoniešu zemi un aplenca Rabu. Bet Dāvids palika Jeruzalemē.
Un kādā vakarā notika, ka Dāvids, piecēlies no savas guļamvietas, pastaigājās pa savas ķēniņa pils jumta terasi. No terases viņš ieraudzīja mazgājamies kādu sievieti. Šī sieviete bija ļoti skaista. Ķēniņš sūtīja uzzināt, kas ir šī sieviete. Un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Eliāma meita, hetieša Ūrijas sieva. Tad Dāvids aizsūtīja sūtņus un viņu atveda. Pēc tam viņa atgriezās savā namā un, kad saprata, ka ir ieņēmusi, atsūtīja Dāvidam vēsti: “Es esmu mātes cerībās.”
Tad Dāvids deva ziņu Joābam, sacīdams: “Atsūti pie manis hetieti Ūriju.” Un Joābs atsūtīja Ūriju pie Dāvida.
Un, kad Ūrija atnāca pie Dāvida, Dāvids jautāja, kā klājas Joābam un tautai, kā veicas karā. Pēc tam Dāvids sacīja Ūrijam: “Nokāp lejā savā namā un mazgā savas kājas.” Un Ūrija izgāja no ķēniņa pils. Viņam nopakaļ tika nesti ēdieni no ķēniņa galda. Tomēr Ūrija apgūlās ķēniņa pils vārtu priekšā kopā ar citiem sava valdnieka kalpiem un neiegāja savā namā. Tas tika paziņots Dāvidam, sakot: “Ūrija neiegāja savā namā.” Tad Dāvids viņu ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja. Vakarā Ūrija izgāja un apgūlās savā guļvietā starp sava valdnieka kalpiem, bet savā namā neiegāja.
Nākamajā rītā Dāvids uzrakstīja Joābam vēstuli un to aizsūtīja ar Ūrijas starpniecību. Vēstulē viņš rakstīja: “Nolieciet Ūriju pirmajās rindās tur, kur risinās visasākā cīņa, un atkāpieties no viņa, lai viņš tiek uzveikts un aiziet bojā.”
Tāpēc, kad Joābs aplenca pilsētu, viņš nolika Ūriju tādā vietā, par kuru zināja, ka tur atrodas spēcīgi pretinieki. Un pilsētas karavīri izgājuši cīnījās pret Joābu. Un bija kritušie tautā, Dāvida kalpu vidū, un bojā aizgāja arī hetietis Ūrija.
Bet Kungam nepatika tas, ko Dāvids bija izdarījis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 51 (50)
Refrēns: Apžēlojies, Kungs, jo mēs esam grēcīgi!

Dievs, apžēlojies par mani
savā lielajā žēlsirdībā
un savas labvēlības pilnībā
izdzēs manu netaisnību! R.

Mazgā mani tīru no noziedzības traipa
un no grēka mani šķīstī!
Jo es atzīstu savu vainu,
un mans grēks arvien ir manā priekšā. R.

Pret Tevi vien esmu grēkojis
un ļaunu darījis Tavā priekšā,
bet Tavs spriedums ir pareizs
un Tavs lēmums ir taisnīgs.
Redzi, es noziedzībā esmu dzimis,
un grēkā mani ir ieņēmusi mana māte. R.

Ļauj man dzirdēt prieku un līksmību,
un gavilēs kauli, kurus pazemoji.
Novērs savu vaigu no maniem grēkiem,
izdzēs visus manus noziegumus! R.

Alleluja.
Mēs Tev pateicamies, Tēvs,
kas esi Kungs pār debesīm un zemi,
jo Tu Debesu valstības noslēpumus
esi atklājis mazajiem.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 4, 26-34)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar Dieva valstību notiek tā, it kā cilvēks būtu iesējis zemē sēklu. Vai viņš guļ, vai ceļas, naktī vai dienā, sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot.
Zeme pati no sevis nes augļus: vispirms zelmeni, tad vārpu, pēc tam briedušus graudus vārpā. Kad augļi ir ienākušies, viņš tūlīt laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.”
Viņš arī vēl sacīja: “Kam lai mēs pielīdzinām Dieva valstību vai ar kādu līdzību lai to attēlojam? Tā ir kā sinepju grauds, kas, zemē iesēts, ir mazāks par visām citām sēklām zemes virsū, bet, kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem dārza augiem, un tam izaug tik kupli zari, ka tā ēnā var apmesties debesu putni.”
Un Viņš tiem sludināja Vārdu ar daudzām tādām līdzībām, cik tie spēja klausīties, un bez līdzībām Viņš tiem nekā nestāstīja. Bet saviem mācekļiem Viņš visu izskaidroja atsevišķi. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.