Mani mīļie, no tā mēs zinām, ka pazīstam Jēzu, ja pildām Viņa baušļus. Kas saka: “Es Viņu pazīstu,” – bet Viņa baušļus nepilda, tas ir melis, un viņā nav patiesības. Bet, kas izpilda Viņa Vārdu, tajā patiešām Dieva mīlestība ir pilnīga. Tieši no tā mēs zinām, ka esam Viņā. Kas apgalvo, ka paliek Viņā, tam jādzīvo tāpat, kā Viņš ir dzīvojis.
Mani mīļie, es jums nerakstu par jaunu bausli, bet par veco, kas jums bija jau no sākuma. Šis vecais bauslis ir Vārds, kuru jūs dzirdējāt.
Tomēr es jums rakstu arī par jaunu bausli, kas patiesi ir Viņā un jūsos, jo tumsa aiziet un spīd jau īstā gaisma. Kas apgalvo, ka viņš ir gaismā, bet ienīst savu brāli, tas ir tumsā.
Kas mīl savu brāli, tas paliek gaismā, un viņš nevar paklupt, bet, kas ienīst savu brāli, tas ir tumsā. Viņš dzīvo tumsā un nezina, uz kurieni iet, jo tumsa ir padarījusi neredzīgas viņa acis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.Psalms 96 (95)
Refrēns: Lai priecājas debesis un gavilē zeme!
Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
dziediet Kungam, visa zeme!
Dziediet Kungam, teiciet Viņa vārdu,
Viņa pestīšanu sludiniet no dienas dienā! R.
Teiciet Viņa godu pagānu ļaudīm,
visām tautām – Viņa brīnišķos darbus!
Kungs ir radījis debesis.
Slava un skaistums ir Viņa priekšā,
spēks un spožums – Viņa svētnīcā. R.
Alleluja.
Gaisma pagānu apgaismošanai
un slava Tavai Izraēļa tautai.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-35)
Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu stādītu Kunga priekšā, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai saliktu upurī, kā sacīts Kunga Likumā, vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus.
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā.
Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To savās rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”
Un Bērna tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Viņu.
Bet Simeons tos svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.