Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas, pateicoties mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībai, ir saņēmuši to pašu dārgo ticību kā mēs, – žēlastība jums un miers lai bagātīgi pieaug caur Dieva un mūsu Kunga Jēzus pazīšanu.
Mums Viņa dievišķā varenība ir dāvājusi visu vajadzīgo dzīvei un dievbijībai caur tā pazīšanu, kas mūs aicināja ar savu godu un spēku, ar kuriem mums tika doti dārgi un ļoti lieli apsolījumi, lai jūs, pateicoties tiem, kļūtu dievišķās dabas līdzdalībnieki, izbēgot no kārību dēļ pasaulē esošās samaitātības.
Tāpēc, pieliekot visas pūles, pievienojiet savai ticībai tikumību, bet tikumībai – atziņu, atziņai – atturību, atturībai – pacietību, pacietībai – dievbijību, dievbijībai – brālību, bet brālībai – mīlestību. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 91 (90)
Refrēns: Mans Dievs, es paļaujos uz Tevi.Kas Visaugstā aizsardzībā dzīvo
un mājo Visvarenā ēnā,
tas saka Kungam: “Mans patvērums
un mans stiprums,
mans Dievs, uz kuru es paļaujos.” R.
Es viņu izglābšu, jo viņš turējās pie manis,
Es sargāšu viņu, jo viņš atzina manu vārdu.
Viņš mani piesauks,
un Es viņu uzklausīšu. R.
Ciešanās būšu ar viņu kopā,
Es izglābšu viņu un iecelšu godā.
Es viņam došu ilgu mūžu
un parādīšu viņam savu pestīšanu. R.
Alleluja.
Jēzu Kristu, Tu esi uzticīgs liecinieks,
pirmdzimtais starp mirušajiem,
Tu mūs mīlēji
un ar savām asinīm nomazgāji mūsu grēkus.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 1-12)
Tajā laikā Jēzus iesāka augstajiem priesteriem, Rakstu zinātājiem un vecākajiem runāt līdzībās: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu, uzcēla tam apkārt žogu, izraka vīna spiedi un uzbūvēja torni, un, iznomājis to dārzniekiem, aizceļoja tālumā.
Un attiecīgajā laikā viņš sūtīja pie dārzniekiem kalpu, lai no dārzniekiem saņemtu vīnadārza augļus. Tie satvēruši viņu sasita un aizsūtīja atpakaļ tukšā. Tad viņš atkal sūtīja pie viņiem citu kalpu: bet tie ievainoja viņu galvā un apsmēja. Un viņš sūtīja vēl citu, bet tie viņu nonāvēja. Viņš sūtīja vēl daudzus citus, no kuriem tie dažus sasita, bet citus nogalināja.
Viņam vēl bija viens mīļš dēls. Un to viņš aizsūtīja pie viņiem kā pēdējo, sacīdams: “Manu dēlu viņi cienīs.” Bet vīnadārza strādnieki runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks! Nāciet, nonāvēsim viņu, un mantojums būs mūsu!” Un tie satvēruši viņu nonāvēja un izmeta no vīnadārza ārā.
Ko tad darīs vīnadārza saimnieks? Viņš nāks un iznīcinās dārzniekus un vīnadārzu atdos citiem.
Vai jūs neesat lasījuši Rakstos šādus vārdus: “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni. Tas ir Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs”?
Un tie meklēja, kā Viņu aizturēt, bet baidījās ļaužu. Jo tie saprata, ka Jēzus šo līdzību bija runājis pret viņiem. Un tie, atstājuši Viņu, aizgāja.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.