Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 11, 1.11-12.25-29)
Brāļi, vai tad Dievs savu tautu ir atmetis? Nekādā ziņā!
Jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts.
Tātad es jautāju: vai tad viņi tā paklupa, ka pavisam pakrita? Nekādā ziņā! Bet caur viņu kritienu nāca pestīšana pagāniem, lai paši viņi tiktu pamudināti uz sacensību. Bet, ja jau viņu kritiens kļuva bagātība pasaulei un viņu pamazināšanās – bagātība pagāniem, tad cik gan vairāk dos viņu sapulcēšanās vienotībā!
Tomēr es negribu jūs, brāļi, atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu iedomīgi: aklums ir skāris tikai daļu no Izraēļa līdz laikam, kamēr Baznīcā ieies visi pagāni. Un tā viss Izraēlis tiks atpestīts, kā tas ir rakstīts: “No Sionas nāks Glābējs, kas novērsīs bezdievību no Jēkaba; un šī būs viņiem derība no manis, kad Es nocelšu viņu grēkus.”
Protams, raugoties uz Evaņģēliju, viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet, raugoties uz izredzēšanu, viņi sentēvu dēļ ir mīlestības cienīgi. Jo žēlastības dāvanas un Dieva aicinājums taču nav atsaucami! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 94 (93)
Refrēns: Kungs neatstums savu tautu.Svētīgs ir cilvēks, kuru Tu, Kungs, audzini
un pamāci viņu ar savu Likumu,
lai ļautu viņam atpūsties
ļaunajās dienās. R.
Kungs neatstums savu tautu
un neatstās savu mantojumu.
Spriedums atgriezīsies pie taisnības,
un tai sekos visi, kam skaidra sirds. R.
Ja Kungs man nebūtu palīdzību sniedzis,
pavisam ātri mana dvēsele
nonāktu klusuma valstī.
Kad es sacīju: “Paslīdēja mana kāja,” –
tad Tava žēlastība, Kungs, atbalstīja mani. R.
Alleluja.
Ņemiet manu jūgu uz sevis
un mācieties no manis,
jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 1.7-11)
Tajā laikā notika, ka Jēzus sabatā iegāja kāda farizeju priekšnieka namā ieturēt maltīti, un tie Viņu novēroja.
Un Viņš tiem pastāstīja līdzību, kad bija redzējis, kā viņi sev izmeklē pirmās vietas.
Viņš tiem sacīja: “Ja tevi kāds ieaicinās kāzās, tad nesēdies pirmajā vietā, lai gadījumā viņš nebūtu ieaicinājis cienīgāku par tevi un atnācis viņš, kas jūs abus ielūdza, neteiktu tev: “Dod šim vietu!” Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta.
Bet, kad būsi ieaicināts, tad ej un apsēdies pēdējā vietā, lai atnācis tas, kurš tevi ieaicināja, sacītu tev: “Draugs, virzies augstāk!” Tad tev būs gods visu galda biedru priekšā.
Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Brāļi, vai tad Dievs savu tautu ir atmetis? Nekādā ziņā!
Jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts.
Tātad es jautāju: vai tad viņi tā paklupa, ka pavisam pakrita? Nekādā ziņā! Bet caur viņu kritienu nāca pestīšana pagāniem, lai paši viņi tiktu pamudināti uz sacensību. Bet, ja jau viņu kritiens kļuva bagātība pasaulei un viņu pamazināšanās – bagātība pagāniem, tad cik gan vairāk dos viņu sapulcēšanās vienotībā!
Tomēr es negribu jūs, brāļi, atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu iedomīgi: aklums ir skāris tikai daļu no Izraēļa līdz laikam, kamēr Baznīcā ieies visi pagāni. Un tā viss Izraēlis tiks atpestīts, kā tas ir rakstīts: “No Sionas nāks Glābējs, kas novērsīs bezdievību no Jēkaba; un šī būs viņiem derība no manis, kad Es nocelšu viņu grēkus.”
Protams, raugoties uz Evaņģēliju, viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet, raugoties uz izredzēšanu, viņi sentēvu dēļ ir mīlestības cienīgi. Jo žēlastības dāvanas un Dieva aicinājums taču nav atsaucami! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 94 (93)
Refrēns: Kungs neatstums savu tautu.Svētīgs ir cilvēks, kuru Tu, Kungs, audzini
un pamāci viņu ar savu Likumu,
lai ļautu viņam atpūsties
ļaunajās dienās. R.
Kungs neatstums savu tautu
un neatstās savu mantojumu.
Spriedums atgriezīsies pie taisnības,
un tai sekos visi, kam skaidra sirds. R.
Ja Kungs man nebūtu palīdzību sniedzis,
pavisam ātri mana dvēsele
nonāktu klusuma valstī.
Kad es sacīju: “Paslīdēja mana kāja,” –
tad Tava žēlastība, Kungs, atbalstīja mani. R.
Alleluja.
Ņemiet manu jūgu uz sevis
un mācieties no manis,
jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 1.7-11)
Tajā laikā notika, ka Jēzus sabatā iegāja kāda farizeju priekšnieka namā ieturēt maltīti, un tie Viņu novēroja.
Un Viņš tiem pastāstīja līdzību, kad bija redzējis, kā viņi sev izmeklē pirmās vietas.
Viņš tiem sacīja: “Ja tevi kāds ieaicinās kāzās, tad nesēdies pirmajā vietā, lai gadījumā viņš nebūtu ieaicinājis cienīgāku par tevi un atnācis viņš, kas jūs abus ielūdza, neteiktu tev: “Dod šim vietu!” Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta.
Bet, kad būsi ieaicināts, tad ej un apsēdies pēdējā vietā, lai atnācis tas, kurš tevi ieaicināja, sacītu tev: “Draugs, virzies augstāk!” Tad tev būs gods visu galda biedru priekšā.
Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.