Brāļi, kopš tās dienas, kad par jums dabūjām dzirdēt, mēs nebeidzam lūgties un prasīt Dievu, lai jūs nonāktu līdz pilnīgai Viņa gribas pazīšanai visā gudrībā un garīgajā saprašanā, lai jūs Kunga cienīgi dzīvotu, patikdami Viņam visās lietās, nesdami augļus katrā labā darbā un pieaugdami dziļākā Dieva pazīšanā, un lai Viņa godības spēks jūs bagātīgi stiprinātu visā patiesībā un lēnprātībā. Ar prieku pateicieties Tēvam, kas jūs ir darījis cienīgus kļūt svēto mantojuma dalībniekiem gaismā. Viņš mūs izrāva no tumsības varas un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums ir pestīšana un grēku piedošana. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 98 (97)
Refrēns: Tautām ir dota pestīšana.Savu pestīšanu Kungs ir darījis zināmu,
tautu priekšā atklājis savu taisnību.
Viņš ir atcerējies savu labvēlību
un savu uzticību Izraēļa namam. R.
Visas zemes malas redzēja
mūsu Dieva pestīšanu.
Gavilējiet Dievam, visa zeme,
priecājieties, līksmojiet un dziediet! R.
Dziediet Kungam, cītarai skanot,
skanot cītarai un dziesmu vārdiem;
stabulēm skanot un raga balsij,
līksmojiet Kunga, Karaļa, priekšā! R.
Alleluja.
Sekojiet man, saka Kungs,
un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 5, 1-11)
Tajā laikā, kad pūlis spiedās Jēzum klāt, lai dzirdētu Dieva Vārdu, bet Viņš pats stāvēja pie Ģenezaretes ezera, Viņš ieraudzīja divas laivas, kas atradās pie ezera, bet zvejnieki bija izkāpuši no tām un skaloja tīklus. Viņš, iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, lūdza to nedaudz atirties no krasta. Un sēdēdams Viņš no laivas mācīja ļaudis.
Un, pabeidzis runāt, Viņš sacīja Sīmanim: “Dodies dziļumā, un izmetiet savus tīklus zvejai!” Bet Sīmanis atbildēja, sacīdams: “Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nenozvejojām. Tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklus.” Un, kad viņi to izdarīja, tie noķēra lielu daudzumu zivju, tā ka viņu tīkli sāka plīst. Un viņi māja biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāktu un viņiem palīdzētu. Un tie piebrauca, un viņi piepildīja abas laivas tā, ka tās gandrīz grima.
To redzot, Sīmanis Pēteris nokrita pie Jēzus ceļiem, sacīdams: “Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” Jo izbrīns pārņēma viņu un visus, kas ar viņu bija, par zivju lomu, ko viņi bija izvilkuši, un tāpat arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa biedri. Un Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties! No šī laika tu zvejosi cilvēkus.” Un viņi, izvilkuši krastā laivas, atstāja visu un Viņam sekoja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.