Šos svētkus sava pontifikāta laikā iedibināja pāvests Jānis XXII (1316-1334).
Svētajos Rakstos mēs nesastapsim vārdu „Trīsvienība”. Dievs atklājas vaigu vaigā un uzskatāmi apliecina, cik cieši Viņa dzīve saistīta ar cilvēces vēsturi. Viņu uzrunā dažādos vārdos, bet neviens Viņu nesauc par Trīsvienību. Šis vārds drīzāk ir teologu radīts. Varētu pat teikt, ka Trīsvienība ir mācība jeb doktrīna. Tomēr tas nozīmē ko vairāk. Svētā Trīsvienība vispirms ir dzīve kopā ar Dievu.
Svētās Trīsvienības ikonā redzam trīs eņģeļus, kas, apsēdušies pie galda godbijīgi noliektām galvām, bez vārdiem cits citam stāsta par neizsakāmo Noslēpumu. Tie daži vārdi Evaņģēlijā, ko Debesu Tēvs saka Dēlam un Dēls Tēvam, liecina par ļoti ciešām, dinamiskām attiecībām. Viņu mīlestība ir tik stipra, ka kļūst par atsevišķu Personu, ko mēs īpaši godinājām pirms nedēļas Vasarsvētkos. Šī mīlestība meklē ceļu uz mūsu sirdi. Ļausim Svētajai Trīsvienībai tajā iemājot un ļausim, lai arī no mums plūst mīlestība, ko Trīsvienība mums dāvā!
Būt kopā – tāda ir Svētās Trīsvienības būtība. Būt kopā – tas ir arī katra kristieša aicinājums.
Priesteris Modris Lācis, Publicēts „Mieram tuvu”, Jūnijs 2009, nr. 6 (119
Comments are closed.