Ir vajadzīgi brīvprātīgie cilvēki, kas palīdzēs dežurēt pirmdienās adorācijas kapellā un Sāpju Dievmātes draudzē katru dienu.
Draudzē pie paziņojumiem būs saraksts ar dežuru, kur var pierakstīties.
Kas ir adorācija?
Adorācijā mēs ieskatāmies Jēzū Kristū, kurš jau ir mūsos ieskatījies.
Sv. Augustīns ir teicis: „Neviens šo Miesu lai neēd, pirms nav to adorējis”. Tikai adorēdami mēs varam sagatavoties dziļai un patiesai Komūnijas pieņemšanai. Ieskatīšanās ir būtiska mīlestības daļa, tās priekšnoteikums. Aicinājums uz Vissvētākā Sakramenta (Euharistijas) adorāciju, ir aicinājums uz dziļu un apzinīgu mīlestības saikni ar Jēzu, kurš pirmais mūs mīl un pastāvīgi atdod sevi mums un par mums.
Adorācijā redzamā un taustāmā veidā mēs izsakām savu ticību Dievam, atdodam Viņam priekšroku. Adorēt Jēzu, Dievu vienkāršas maizes izskatā, ir vienīgā īstā, vērtīgā adorācija, kad tiek godināts un mīlēts Tas, kurš ir par mums bezgalīgi augstāks un kura mīlestība aicina un vilina norimt, uzticēties, atdoties.
Pagodināšanai izstādīta Vissvētākā Sakramenta adorācija ir ilgāka tieša atrašanās Euharistijas priekšā. Laiks, veltīts Mīlestībai. Adorācijas „eksperts” – sv. Pjērs Eimards iesaka sākt šo laiku, izsakot savu mīlestību Jēzum. Paceļam savas domas, vārdus, prātu un gribu uz Dieva mīlestību. Tā ir adorācijas būtība. Un tam vajadzīgs personisks klusuma laiks. Mūsu skaļajā pasaulē šim klusumam jābūt diezgan ilgam, līdz mēs norimstam un patiesi sākam ar sirdi lūgties. Kopīgas skaļas lūgšanas, dziesmas, veido adorācijas fonu, bet tam nevajadzētu aizpildīt visu laiku. Kad patiesi vēlamies parunāt ar kādu no sirds uz sirdi, vēl jo vairāk, kad gribam atzīties mīlestībā, mums vajadzīgs klusums, nedaudz vārdu un daudz klausīšanās otrā. Esot adorācijā ilgu laiku, mēs varam lietot dažādas mums ierastas lūgšanas formas – lasīt Svētos Rakstus, lūgšanas, meditēt, lūgties rožukroni, darīt to, kas parasti palīdz būt kopā ar Dievu. Tomēr kā sarkans pavediens lai pastāvīgi paliek šī vienkāršā sirds pacelšana uz Jēzus mīlestību, tās pagodināšana, atdošanās tai. Un tas jau ir Dieva lēmums un darbs, kad šī sirds atdošanās un atvēršanās kļūst par galveno, vienkāršo ieskatīšanos Euharistiskajā Jēzū, kurš tik ļoti ir ieskatījies mūsos.
Informācija no „Katoļu Baznīcas Vēstnesī”.
Comments are closed.