Tajās dienās manī iegāja Gars un mani nostādīja uz kājām, un es dzirdēju To, kas runāja uz mani un sacīja: “Cilvēka dēls, Es sūtu tevi pie Izraēļa dēliem, pie nepakļāvīgiem atkritējiem ļaudīm, kas no manis ir atkāpušies.
Viņi un viņu tēvi bija neuzticīgi man līdz pat šai dienai. Un šie dēli, pie kuriem Es tevi sūtu, ir trulu seju un nocietinātu sirdi.
Un tu viņiem sacīsi: “Tā saka Kungs.” Bet viņi, vai klausīsies, vai arī neklausīsies – jo tā ir dumpīga tauta –, tomēr zinās, ka viņu vidū ir pravietis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 123 (122)
Refrēns: Uz Tevi, Dievs, es paceļu savas acis.
Es paceļu savas acis uz Tevi, kas mājo Debesīs.
Lūk, tāpat kā kalpu acis raugās
uz savu kungu rokām,
kā kalpones acis – uz viņas saimnieces rokām,
tā mūsu acis ir vērstas uz Kungu, mūsu Dievu,
kamēr Viņš apžēlosies par mums. R.
Apžēlojies par mums, Kungs, esi mums žēlīgs,
jo pārlieku mēs esam nicināti,
jo mūsu dvēsele ir pārlieku pilna
ar augstprātīgo nievām un viņu izsmieklu. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 12, 7-10)
Brāļi, lai es nekļūtu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesai, sātana eņģelis, lai tas mani pļaukā, ka es nekļūtu iedomīgs. Tāpēc es trīsreiz lūdzu Kungu, lai tas atkāptos no manis, bet Kungs man sacīja: “Tev pietiek manas žēlastības, jo spēks pilnveidojas nespēkā.”
Tāpēc es labprāt dižošos savā nespēkā, lai manī iemājotu Kristus spēks. Tādēļ man patīk mans nespēks, nievāšanas, trūkums, vajāšanas un spaidi Kristus dēļ. Jo, kad vien esmu vājš, tad es esmu spēcīgs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Kunga Gars ir pār mani,
Viņš mani ir sūtījis
sludināt nabagiem Prieka Vēsti.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 1-6)
Jēzus atnāca uz savu dzimto pilsētu, un Viņa mācekļi sekoja Viņam. Kad pienāca sabats, Viņš sinagogā sāka mācīt.
Bet daudzi klausītāji brīnījās, sacīdami: “No kurienes tas Viņam? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un tādi brīnumi, kas notiek caur Viņa rokām? Vai tad Viņš nav galdnieks, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Un vai tad Viņa māsas nav šeit ar mums?” Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus viņiem sacīja: “Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju, savus radus un savu namu.” Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu. Tikai nedaudziem slimniekiem uzlicis rokas, Viņš tos izdziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.
Pēc tam Viņš aizgāja uz apkārtējiem ciemiem un mācīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.