Sakiet mazdūšīgajiem: “Esiet droši un nebīstieties! Lūk, jūsu Dievs! Nāks atriebība, Dieva atmaksa! Viņš nāks pats un jūs atpestīs!” Tad atvērsies neredzīgo acis un atdarīsies nedzirdīgo ausis. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmā mēle iesauksies priekā. Jo tuksnesī izvirdīs ūdeņi, un strauti – izkaltušā klajumā. Un sausā zeme taps par ezeru, un izslāpusī vieta – par ūdens avotiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 146 (145)
Refrēns: Teic, mana dvēsele, Kungu!
vai: Alleluja!Viņš uzticību sargā uz mūžiem,
nes taisnību apspiestajiem,
dod izsalkušajiem maizi.
Kungs brīvus dara važās iekaltos. R.
Kungs atdod aklajiem gaismu,
Kungs paceļ nomāktos,
Kungs mīl taisnīgos,
Kungs sargā svešiniekus. R.
Viņš atbalsta bāreņus un atraitnes,
bet izjauc grēcinieku ceļu.
Kungs valdīs mūžīgi,
tavs Dievs, Sion, – paaudžu paaudzēs! R.
Lasījums no svētā apustuļa Jēkaba vēstules (Jk 2, 1-5)
Mani brāļi, mūsu godības Kunga Jēzus Kristus ticība lai jūsos nesaistās ar raudzīšanos uz personām. Jo, ja jūsu sanāksmē ierastos vīrs greznās drēbēs un ar zelta gredzenu un ienāktu arī nabags netīrā apģērbā, bet jūs pievērstu skatienu tam, kurš valkā greznās drēbes, un sacītu: “Tu sēdies šeit, goda vietā!”, bet nabagam pateiktu: “Tu pastāvi tur vai arī apsēdies pie manu kāju soliņa,” – vai tad jūs nepieļaujat šķirošanu savā starpā un vai nekļūstat ļaunprātīgi tiesneši?
Klausieties, mani mīļie brāļi! Vai tad Dievs nav izredzējis tos, kas ir nabagi pasaules priekšā, par bagātiem ticībā un par tās Valstības mantiniekiem, ko Viņš apsolīja tiem, kas Viņu mīl? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Jēzus sludināja Evaņģēliju par Dieva valstību
un dziedināja ļaudīm visas kaites.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)
Jēzus, izgājis no Tiras robežām, caur Sidonu nonāca pie Galilejas ezera, pāriedams Dekapoles apvidu.
Un pie Viņa atveda kurlmēmo un lūdza, lai Viņš tam uzliek roku. Paņēmis to savrup no ļaudīm, Jēzus ielika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli, un, paskatījies uz debesīm, nopūtās, un sacīja viņam: “Effata!” – tas nozīmē: “Atveries!” Un tūdaļ atvērās viņa ausis un atraisījās viņa mēles saišķis, un viņš varēja pareizi runāt.
Jēzus viņiem pavēlēja nevienam par to nekā neteikt. Bet, jo vairāk Viņš liedza, jo dedzīgāk viņi par to sludināja un jo vairāk brīnījās, sacīdami: “Viņš visu labi ir darījis. Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.