Tajās dienās Antiohijā liels skaits ticīgo pievērsās Kungam. Vēstis par to nonāca Jeruzalemes Baznīcas ausīs.
Un uz Antiohiju tika nosūtīts Barnaba. Viņš, aizgājis un ieraudzījis Dieva žēlastības iespaidu, priecājās un mudināja visus no sirds turēties pie Kunga, jo viņš bija labs cilvēks un Svētā Gara un ticības pilns. Liels ļaužu pulks tad pievienojās Kungam.
Pēc tam Barnaba devās uz Tarsu meklēt Saulu. Atradis viņš to atveda uz Antiohiju. Un ar viņiem notika tā, ka viņi veselu gadu darbojās Baznīcā un mācīja daudzus ļaudis. Un Antiohijā mācekļi pirmoreiz tika nosaukti par kristiešiem.
Antiohijas Baznīcā par praviešiem un mācītājiem bija Barnaba un Sīmanis, kas tika saukts par Melno, un Lūcijs Kirēnietis, un Manaēns, kas bija uzaudzināts kopā ar tetrarhu Hērodu, un Sauls.
Bet, kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars tiem sacīja: “Nošķiriet man Barnabu un Saulu tam darbam, kuram Es viņus esmu aicinājis.” Tad tie gavējot un lūdzoties uzlika viņiem rokas un viņus atlaida. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 98 (97)
Refrēns: Dievs ir atklājis savu taisnību.
Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
jo Viņš ir veicis brīnumdarbus!
Viņam uzvaru nesa Viņa labā roka,
Viņa roka, kas ir svēta. R.
Savu pestīšanu Kungs ir darījis zināmu,
tautu priekšā atklājis savu taisnību.
Viņš ir atcerējies savu labvēlību
un savu uzticību Izraēļa namam. R.
Visas zemes malas redzēja
mūsu Dieva pestīšanu.
Gavilējiet Dievam, visa zeme,
priecājieties, līksmojiet un dziediet! R.
Dziediet Kungam, cītarai skanot,
skanot cītarai un dziesmu vārdiem,
stabulēm skanot un raga balsij,
līksmojiet Kunga – Karaļa – priekšā! R.
Alleluja.
Ejiet un māciet visas tautas!
Es esmu ar jums visās dienās
līdz pat pasaules beigām.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 10, 7-13)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesu valstība ir tuvu! Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus; par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!
Neglabājiet nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās! Neņemiet ceļā līdzi ne somu, ne divus svārkus, nedz sandales, nedz spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs. Un, kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesiet, noskaidrojiet, kas tajā ir cienīgs, un tur palieciet, kamēr iziesiet. Ieejot mājā, sveiciniet to, un, ja māja būs to pelnījusi, tad lai jūsu miers nāk pār to; bet, ja nebūs pelnījusi, tad lai jūsu miers atgriežas pie jums!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.