Tajās dienās Mozus gāja un runāja visus šos vārdus visam Izraēlim. Un viņš tiem sacīja: “Šodien es esmu jau simt divdesmit gadu vecs. Es vairs nevaru ne iziet, ne atnākt, it īpaši tāpēc, ka Kungs man ir sacījis: “Tu nepāriesi šo Jordānu.” Kungs, tavs Dievs, pats pāries pāri pirms tevis, pats izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu iegūsi tās sev īpašumā. Un Jozus ies tev pa priekšu, kā Kungs ir sacījis.
Un Kungs viņiem izdarīs, tāpat kā Viņš izdarīja amoniešu ķēniņiem Sohonam un Ogam un viņu zemei, – Viņš lika tos iznīcināt.
Tāpēc, kad arī šos Viņš jums būs nodevis, jūs izdarīsiet tiem līdzīgi, tā, kā es jums pavēlēju. Esiet vīrišķīgi un drosmīgi! Nebīstieties un nebaiļojieties viņu priekšā, jo Kungs, tavs Dievs, pats ir tavs vadonis un Viņš tevi nepametīs un neatstās.”
Tad Mozus pasauca Jozu un sacīja viņam visa Izraēļa priekšā: “Esi stiprs un drosmīgs, jo tu ievedīsi šo tautu zemē, kuru Kungs bija zvērējis dot viņu tēviem, un lozējot sadalīsi to viņu starpā. Un Kungs, kas ir tavs vadonis, pats būs ar tevi un nedz pametīs, nedz atstās tevi. Nebīsties un nepadodies bailēm!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums At 32
Refrēns: Mēs esam Dieva tauta.
Es piesaukšu Kunga vārdu:
atzīstiet mūsu Dieva lielumu!
Dievs ir uzticīgs un bez kāda viltus,
Viņš ir taisnīgs un patiess. R.
Atceries sensenās dienas,
pārdomā par katru paaudzi;
jautā savam tēvam, un viņš tev pastāstīs,
saviem senčiem – un viņi tev pateiks. R.
Kad Visaugstais dalīja tautas,
kad izšķīra Ādama dēlus,
Viņš noteica tautu robežas
pēc Izraēļa dēlu skaita. R.
Bet Kunga daļa ir Viņa tauta,
Jēkabs ir Viņam iemērītais īpašums.
Kungs bija viņa vienīgais vadonis,
un sveša dieva nebija pie viņa. R.
Alleluja.
Ņemiet manu jūgu uz sevis
un mācieties no manis,
jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 1-5.10.12-14)
Tajā laikā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kā Tev šķiet, kas ir lielākais Debesu valstībā?”
Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: “Patiesi, Es jums saku: ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs Debesu valstībā neieiesiet. Tātad, kas pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. Un, kas uzņem vienu tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.” Pielūkojiet, ka jūs nenicinātu nevienu no šiem mazajiem, jo Es jums saku, ka Debesīs viņu eņģeļi vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir Debesīs.
Kā jums šķiet? Ja kādam būtu simts avju un viena no tām būtu nomaldījusies, vai tad viņš neatstās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas ir nomaldījusies? Un, ja viņam izdodas to atrast, patiesi, Es jums saku: viņš par to priecājas vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kuras nebija nomaldījušās. Tā arī jūsu Tēvs, kas ir Debesīs, negrib, lai pazustu kāds no šiem mazajiem.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.