Jauneklis Samuēls kalpoja Kungam priestera Heli uzraudzībā. Tajās dienās Kunga atklāsmes bija retums un redzējumi nebija bieži. Kādu dienu Heli gulēja savā parastajā vietā. Viņa acis bija kļuvušas tumšas, un viņš nevarēja redzēt. Dieva gaismeklis vēl nebija nodzisis, bet Samuēls gulēja Kunga teltī, kur atradās Dieva šķirsts.
Tad Kungs sauca Samuēlu, bet viņš atbildēja: “Te es esmu.” Un viņš aizskrēja pie Heli un sacīja: “Te es esmu, tu taču sauci mani!” Heli atteica: “Es neesmu saucis. Ej atpakaļ un guli!” Un viņš aizgāja un apgūlās. Un Kungs atkal sauca Samuēlu. Piecēlies Samuēls aizgāja pie Heli un sacīja: “Te es esmu: tu taču mani sauci!” Viņš atbildēja: “Neesmu tevi saucis, mans dēls. Ej atpakaļ un guli!” Samuēls tad vēl nepazina Kungu, un viņam nebija atklājies Kunga vārds. Un Kungs atkal sauca Samuēlu trešoreiz. Viņš piecēlies aizgāja pie Heli un teica: “Te es esmu: tu taču sauci mani!” Tad Heli saprata, ka jaunekli bija saucis Kungs. Un viņš sacīja Samuēlam: “Ej un guli! Bet, ja vēl kāds tevi sauks, tad saki: runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās.” Tad Samuēls aizgāja un apgūlās savā vietā. Un Kungs atnāca un apstājies sauca, kā bija iepriekš saucis: “Samuēl, Samuēl!” Un Samuēls atbildēja: “Runā, jo Tavs kalps klausās.”
Samuēls auga, un Kungs bija ar viņu un nevienam viņa vārdam neļāva nokrist zemē. Un viss Izraēlis no Dana līdz Beršebai atzina, ka Samuēls patiesi ir kļuvis par Kunga pravieti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 40 (39)
Refrēns: Lūk, es nāku pildīt Tavu gribu.Es gaidīt gaidīju Kungu,
un Viņš man pievērsās.
Svētīgs ir vīrs, kas savu cerību ir salicis Kungā
un nav raudzījies uz lepnajiem un tiem,
kas pievēršas meliem. R.
Kaujamo un ēdamo upuri Tu neesi gribējis,
bet esi atvēris man ausis.
Dedzināmo un gandarīšanas upuri
Tu neesi prasījis,
tad es sacīju: lūk, es nāku. R.
Grāmatas tīstoklī ir rakstīts par mani.
Pildīt Tavu gribu, mans Dievs, es vēlos,
un Tavs Likums ir manā sirdī.
Es sludināju Tavu taisnību lielā draudzē;
lūk, savas lūpas es neaizvēru, Kungs, Tu zini. R.
Alleluja.
Manas avis klausa manu balsi, saka Kungs,
Es tās pazīstu, un tās man seko.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 29-39)
Tajā laikā, izgājis no sinagogas, Jēzus kopā ar Jēkabu un Jāni aizgāja uz Sīmaņa un Andreja mājām. Sīmaņa sievasmāte gulēja karsonī, un viņi to tūlīt Viņam pastāstīja. Viņš piegāja, saņēma viņu aiz rokas un piecēla. Karsonis tūlīt sievieti atstāja, un viņa tos apkalpoja.
Bet vakarā, kad bija norietējusi saule, pie Jēzus nesa visus, kam bija kādas kaites vai ko bija apsēduši ļaunie gari. Pie durvīm bija sapulcējusies visa pilsēta. Un Viņš izdziedināja daudzus, ko mocīja dažādas kaites. Viņš izdzina daudzus ļaunos garus un neļāva tiem runāt, jo tie Viņu pazina.
Ļoti agri rītā, kamēr bija vēl tumšs, Viņš uzcēlies aizgāja uz nomaļu vietu un tur lūdzās. Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, sekoja Jēzum, un, kad bija Viņu atraduši, sacīja: “Tevi visi meklē.”
Bet Viņš tiem teica: “Iesim kur citur uz apkārtējiem ciemiem un pilsētām, lai Es varētu arī tur sludināt, jo tāpēc Es esmu atnācis.” Un Viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās visā Galilejā un izdzīdams ļaunos garus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.