Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 13, 1-9)
Tukši pēc dabas ir visi tie cilvēki, kas nepazīst Dievu un no redzamajiem labumiem nav spējuši iepazīt To, kas ir, nedz, lūkodamies uz darbiem, iepazīt Meistaru, bet gan uguni vai vēju, vai plūstošo gaisu, vai zvaigžņu lokus, vai satrakotu ūdeni, vai debesu spīdekļus ir atzinuši par dieviem, par zemes valdniekiem.
Ja jau, to skaistuma aizgrābti, viņi tos uzskatīja par dieviem, tad viņiem bija jāzina, cik gan labāks par tiem ir viņu Valdnieks, – tādēļ ka tos ir radījis skaistuma Sākums un Avots. Un, ja to spēks un darbība viņos izsauca apbrīnu, viņiem no tā bija jāsaprot, cik gan varenāks par tiem ir Tas, kas tos veidojis, – jo no radību lieluma un skaistuma ir viegli noprotams to Radītājs.
Tomēr par šiem ir mazāka sūdzība, jo viņi varbūt arī maldās, meklēdami Dievu un gribēdami atrast. Jo, atrazdamies starp Viņa darbiem, viņi pētī un notic redzei, jo skaists ir tas, kas ir redzams.
Bet atkal arī viņiem nedrīkst piedot: ja jau tik daudz viņi ir spējuši izzināt, lai varētu pasauli izprast, tad kā gan vēl ātrāk viņi neatrada tās Kungu? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 19 (18)
Refrēns: Debesis sludina Dieva godu.Debesis sludina Dieva godu,
un debesu jums daudzina Viņa roku darbus.
Diena dienai dara zināmu vārdu,
un nakts naktij pastāsta vēsti. R.
Tās nav tādas runas un valodas,
kuru balss nebūtu dzirdama:
pa visu zemi ir izgājusi to skaņa,
un to vārdi – līdz pasaules robežām. R.
Alleluja.
Skatieties un paceliet galvu,
jo jūsu pestīšana tuvojas!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 17, 26-37)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā notika Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās: viņi ēda, dzēra, precēja sievas un gāja pie vīra līdz tai dienai, kurā Noass iegāja šķirstā un nāca plūdi un visus iznīcināja.
Tāpat, kā tas notika Lota dienās: viņi ēda, dzēra, pārdeva, stādīja un būvēja; bet tajā dienā, kad Lots izgāja no Sodomas, no debesīm nolija uguns un sērs un visus pazudināja. Tāpat tas būs tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
Tajā dienā tas, kas būs uz jumta, bet viņa mantas mājoklī, lai nekāpj lejā tās paņemt! Un tāpat tas, kas būs tīrumā, lai negriežas atpakaļ! Pieminiet Lota sievu! Katrs, kas mēģinās glābt savu dzīvību, to pazaudēs, un, kas to pazaudēs, tas to atgūs. Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts un otrs atstāts; divas reizē mals – viena tiks paņemta, otra atstāta.”
Viņi atbildot Tam jautāja: “Kur, Kungs?” Viņš tiem sacīja: “Visur, kur būs maita, tur salasīsies arī maitu ērgļi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Tukši pēc dabas ir visi tie cilvēki, kas nepazīst Dievu un no redzamajiem labumiem nav spējuši iepazīt To, kas ir, nedz, lūkodamies uz darbiem, iepazīt Meistaru, bet gan uguni vai vēju, vai plūstošo gaisu, vai zvaigžņu lokus, vai satrakotu ūdeni, vai debesu spīdekļus ir atzinuši par dieviem, par zemes valdniekiem.
Ja jau, to skaistuma aizgrābti, viņi tos uzskatīja par dieviem, tad viņiem bija jāzina, cik gan labāks par tiem ir viņu Valdnieks, – tādēļ ka tos ir radījis skaistuma Sākums un Avots. Un, ja to spēks un darbība viņos izsauca apbrīnu, viņiem no tā bija jāsaprot, cik gan varenāks par tiem ir Tas, kas tos veidojis, – jo no radību lieluma un skaistuma ir viegli noprotams to Radītājs.
Tomēr par šiem ir mazāka sūdzība, jo viņi varbūt arī maldās, meklēdami Dievu un gribēdami atrast. Jo, atrazdamies starp Viņa darbiem, viņi pētī un notic redzei, jo skaists ir tas, kas ir redzams.
Bet atkal arī viņiem nedrīkst piedot: ja jau tik daudz viņi ir spējuši izzināt, lai varētu pasauli izprast, tad kā gan vēl ātrāk viņi neatrada tās Kungu? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 19 (18)
Refrēns: Debesis sludina Dieva godu.Debesis sludina Dieva godu,
un debesu jums daudzina Viņa roku darbus.
Diena dienai dara zināmu vārdu,
un nakts naktij pastāsta vēsti. R.
Tās nav tādas runas un valodas,
kuru balss nebūtu dzirdama:
pa visu zemi ir izgājusi to skaņa,
un to vārdi – līdz pasaules robežām. R.
Alleluja.
Skatieties un paceliet galvu,
jo jūsu pestīšana tuvojas!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 17, 26-37)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā notika Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās: viņi ēda, dzēra, precēja sievas un gāja pie vīra līdz tai dienai, kurā Noass iegāja šķirstā un nāca plūdi un visus iznīcināja.
Tāpat, kā tas notika Lota dienās: viņi ēda, dzēra, pārdeva, stādīja un būvēja; bet tajā dienā, kad Lots izgāja no Sodomas, no debesīm nolija uguns un sērs un visus pazudināja. Tāpat tas būs tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
Tajā dienā tas, kas būs uz jumta, bet viņa mantas mājoklī, lai nekāpj lejā tās paņemt! Un tāpat tas, kas būs tīrumā, lai negriežas atpakaļ! Pieminiet Lota sievu! Katrs, kas mēģinās glābt savu dzīvību, to pazaudēs, un, kas to pazaudēs, tas to atgūs. Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts un otrs atstāts; divas reizē mals – viena tiks paņemta, otra atstāta.”
Viņi atbildot Tam jautāja: “Kur, Kungs?” Viņš tiem sacīja: “Visur, kur būs maita, tur salasīsies arī maitu ērgļi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.