Sorejā, Dana ciltī, dzīvoja kāds vīrs, vārdā Manuahs, kuram bija neauglīga sieva. Viņai parādījās Kunga eņģelis un sacīja: “Lūk, tu esi neauglīga un esi bez bērniem, bet tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu. Tāpēc raugies, ka tu nedzertu vīnu vai reibinošu dzērienu un neēstu neko nešķīstu, jo, lūk, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, kura galvu neskars skujamais nazis: tādēļ zēns būs Dieva nazīrietis jau no mātes klēpja. Un viņš sāks atbrīvot Izraēli no filistiešu rokas.”
Viņa, aizgājusi pie vīra, sacīja tam: “Pie manis bija atnācis Dieva vīrs, kas izskatījās kā Kunga eņģelis, pilns cienīguma. Es viņam nejautāju, no kurienes viņš ir, un viņš man arī nepateica savu vārdu. Un viņš man sacīja: “Lūk, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu. Raugies, ka tu nedzertu vīnu vai reibinošu dzērienu un neēstu neko nešķīstu, jo zēns būs Dieva nazīrietis jau no mātes klēpja līdz pat savai nāvei.””
Un tā viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Samsons. Zēns auga, un Kungs viņu svētīja.
Un Kunga Gars sāka viņu rosināt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 71 (70)
Refrēns: Dievs, es slavēšu Tavu taisnību.Esi man par aizsardzības klinti un cietoksni,
lai Tu atpestītu mani,
jo Tu esi mans stiprums un patvērums. R.
Mans Dievs, izrauj mani no grēcinieka rokas!
Jo Tu, Kungs, esi manas ilgas,
Kungs, Tu mana cerība kopš jaunības.
Kopš dzimšanas esmu paļāvies uz Tevi,
no manas mātes klēpja
Tu esi mans sargātājs. R.
Es stāstīšu par Kunga varenajiem darbiem:
es pieminēšu tikai Tavu, Kungs, taisnību.
Dievs, Tu esi mani mācījis kopš jaunības,
un es līdz šim laikam sludinu
Tavus brīnumdarbus. R.
Alleluja.
Nāc, Jesses atvase,
kas esi par karogu tautām,
nāc mūs atbrīvot, vairs nekavējies!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 5-25)
Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā bija kāds priesteris no Abija maiņas, vārdā Zaharijs, un viņam bija sieva no Ārona meitām, kuras vārds bija Elizabete. Un viņi abi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus. Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga un abi bija jau gados.
Un notika, ka tad, kad Zaharijs savu reizi pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā, viņam, pēc priesteru paražas lozējot, nācās kūpināt vīraku, ieejot Kunga svētnīcā. Bet viss ļaužu pulks kūpināšanas stundā lūdzās ārpusē. Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, kas stāvēja kūpināmā altāra labajā pusē. Zaharijs, to redzēdams, iztrūkās, un viņu pārņēma bailes.
Bet eņģelis viņam sacīja: “Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta un tava sieva Elizabete tev dzemdēs dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa dzimšanu. Jo viņš būs liels Kunga priekšā, un viņš nedzers vīnu un reibinošus dzērienus un jau no mātes klēpja būs Svētā Gara piepildīts. Daudzus no Izraēļa bērniem viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva, un pats ies Viņam pa priekšu Elija garā un spēkā, lai pievērstu tēvu sirdi bērniem un nepakļāvīgos – taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam pilnīgu tautu.”
Bet Zaharijs sacīja eņģelim: “No kurienes lai es to zinātu? Es taču esmu vecs, un mana sieva ir jau gados.”
Tad eņģelis, atbildot viņam, sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāvu Dieva priekšā, un esmu sūtīts runāt ar tevi un tev pasludināt šo prieka vēsti. Bet, lūk, tu kļūsi mēms un nespēsi runāt līdz tai dienai, kad tas notiks, tāpēc ka tu neieticēji maniem vārdiem, kas piepildīsies savā laikā.”
Bet ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, ka viņš svētnīcā tik ilgi kavējas. Bet viņš, izgājis ārā, nespēja tiem neko pateikt, un ļaudis saprata, ka viņš svētnīcā ir redzējis parādību. Viņš tiem tikai pamāja un palika mēms.
Un notika, ka, viņa kalpošanas dienām beidzoties, viņš aizgāja uz savu namu. Un pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete ieņēma un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus, sacīdama: “Tā man ir izdarījis Kungs tajās dienās, kad Viņš mani uzlūkoja, lai noņemtu manu negodu ļaužu acīs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.