Lasījums no Makabiešu pirmās grāmatas (1 Mak 1, 10-15.41-43.54-57.62-64)
Tajās dienās cēlās visādu grēku sakne Antiohs Epifaness, ķēniņa Antioha dēls, kas bija Romā bijis kā ķīlnieks un iesāka valdīt grieķu valdīšanas simt trīsdesmit septītajā gadā. Tajās dienās no Izraēļa izgāja nodevīgi dēli un daudzus musināja, sacīdami: “Iesim un noslēgsim derību ar pagāniem, kas ir ap mums, jo no tā laika, kad mēs no viņiem atkāpāmies, mūs sastapa daudzas nelaimes.” Un viņu acīs šīs runas šķita labas.
Tā daži no ļaudīm piekrita un devās pie ķēniņa, un tas viņiem deva varu ieviest pagānu ieradumus. Un viņi uzcēla Jeruzalemē ģimnāziju saskaņā ar pagānu paražām un atteicās no apgraizīšanas, un atkāpās no svētās derības, un, sajaukušies ar pagāniem, pārdevās viņiem, lai darītu ļaunu.
Un ķēniņš Antiohs uzrakstīja pavēli visai savai valstij, lai visi kļūtu viena tauta un lai katrs atmestu savus likumus. Un visi pagāni pieņēma ķēniņa Antioha pavēli. Arī daudzi no Izraēļa piekrita viņa ticībai un nesa upurus dievekļiem, un apgānīja sabatu.
Simt četrdesmit piektajā gadā, Kasleva mēneša piecpadsmitajā dienā, uz dedzināmo upuru altāra tika uzbūvēta “izpostīšanas negantība”. Visapkārt Jūdas pilsētās tie uzcēla altārus un upurēja kūpināmos upurus pat namu durvju priekšā un uz ielām. Un Likuma grāmatas, kuras tie atrada, tie saplēsuši sadedzināja ugunī. Un, kur vien tika atrasta pie kāda cilvēka Derības grāmata vai ja kāds turējās pie Likuma, ķēniņa pavēle viņu nogalināja.
Tomēr daudzi Izraēlī apņēmās un stingri turējās pie tā, ka neēdīs nešķīstus ēdienus, un izvēlējās nāvi, lai tikai neapgānītos ar ēdieniem un neapkaunotu svēto derību. Un viņi mira. Un pār Izraēli nāca ļoti lielas dusmas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 119 (118)
Refrēns: Dievs, sargi manu dzīvību!Mani pārņem dusmas
par grēciniekiem, kas atstāj Tavu Likumu.
Mani ir apvijuši grēcinieku valgi,
bet Tavu Likumu es neesmu aizmirsis. R.
No cilvēku spaidiem atbrīvo mani,
lai es sargātu Tavas pavēles.
Tuvojas tie, kas ļaunprātīgi mani vajā,
bet tālu viņi ir no Tava Likuma. R.
No grēciniekiem pestīšana ir tālu,
jo viņi nemeklē Tavas pamācības.
Es redzu atkritējus un esmu noskumis,
jo viņi nesargā Tavus vārdus. R.
Alleluja.
Es esmu pasaules gaisma,
kas man seko, tam būs dzīvības gaisma.
Alleluja.Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 35-43)
Tajā laikā notika, ka, Jēzum tuvojoties Jērikas pilsētai, ceļa malā sēdēja kāds neredzīgais un ubagoja. Un, izdzirdējis, ka garām iet ļaužu pūlis, viņš jautāja, kas šeit notiek. Bet tie viņam atbildēja: “Jēzus Nācarietis iet garām.”
Tad viņš sāka saukt, sacīdams: “Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!” Garāmgājēji viņu norāja, lai viņš apklustu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: “Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!”
Un Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un, kad tas bija pienācis tuvāk, Viņš tam jautāja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Bet tas atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!”
Un Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs! Tava ticība tevi izglāba.” Un tas uzreiz kļuva redzīgs un sekoja Viņam, slavēdams Dievu. Un visa tauta, to redzot, godināja Dievu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Tajās dienās cēlās visādu grēku sakne Antiohs Epifaness, ķēniņa Antioha dēls, kas bija Romā bijis kā ķīlnieks un iesāka valdīt grieķu valdīšanas simt trīsdesmit septītajā gadā. Tajās dienās no Izraēļa izgāja nodevīgi dēli un daudzus musināja, sacīdami: “Iesim un noslēgsim derību ar pagāniem, kas ir ap mums, jo no tā laika, kad mēs no viņiem atkāpāmies, mūs sastapa daudzas nelaimes.” Un viņu acīs šīs runas šķita labas.
Tā daži no ļaudīm piekrita un devās pie ķēniņa, un tas viņiem deva varu ieviest pagānu ieradumus. Un viņi uzcēla Jeruzalemē ģimnāziju saskaņā ar pagānu paražām un atteicās no apgraizīšanas, un atkāpās no svētās derības, un, sajaukušies ar pagāniem, pārdevās viņiem, lai darītu ļaunu.
Un ķēniņš Antiohs uzrakstīja pavēli visai savai valstij, lai visi kļūtu viena tauta un lai katrs atmestu savus likumus. Un visi pagāni pieņēma ķēniņa Antioha pavēli. Arī daudzi no Izraēļa piekrita viņa ticībai un nesa upurus dievekļiem, un apgānīja sabatu.
Simt četrdesmit piektajā gadā, Kasleva mēneša piecpadsmitajā dienā, uz dedzināmo upuru altāra tika uzbūvēta “izpostīšanas negantība”. Visapkārt Jūdas pilsētās tie uzcēla altārus un upurēja kūpināmos upurus pat namu durvju priekšā un uz ielām. Un Likuma grāmatas, kuras tie atrada, tie saplēsuši sadedzināja ugunī. Un, kur vien tika atrasta pie kāda cilvēka Derības grāmata vai ja kāds turējās pie Likuma, ķēniņa pavēle viņu nogalināja.
Tomēr daudzi Izraēlī apņēmās un stingri turējās pie tā, ka neēdīs nešķīstus ēdienus, un izvēlējās nāvi, lai tikai neapgānītos ar ēdieniem un neapkaunotu svēto derību. Un viņi mira. Un pār Izraēli nāca ļoti lielas dusmas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 119 (118)
Refrēns: Dievs, sargi manu dzīvību!Mani pārņem dusmas
par grēciniekiem, kas atstāj Tavu Likumu.
Mani ir apvijuši grēcinieku valgi,
bet Tavu Likumu es neesmu aizmirsis. R.
No cilvēku spaidiem atbrīvo mani,
lai es sargātu Tavas pavēles.
Tuvojas tie, kas ļaunprātīgi mani vajā,
bet tālu viņi ir no Tava Likuma. R.
No grēciniekiem pestīšana ir tālu,
jo viņi nemeklē Tavas pamācības.
Es redzu atkritējus un esmu noskumis,
jo viņi nesargā Tavus vārdus. R.
Alleluja.
Es esmu pasaules gaisma,
kas man seko, tam būs dzīvības gaisma.
Alleluja.Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 35-43)
Tajā laikā notika, ka, Jēzum tuvojoties Jērikas pilsētai, ceļa malā sēdēja kāds neredzīgais un ubagoja. Un, izdzirdējis, ka garām iet ļaužu pūlis, viņš jautāja, kas šeit notiek. Bet tie viņam atbildēja: “Jēzus Nācarietis iet garām.”
Tad viņš sāka saukt, sacīdams: “Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!” Garāmgājēji viņu norāja, lai viņš apklustu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: “Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!”
Un Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un, kad tas bija pienācis tuvāk, Viņš tam jautāja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Bet tas atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!”
Un Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs! Tava ticība tevi izglāba.” Un tas uzreiz kļuva redzīgs un sekoja Viņam, slavēdams Dievu. Un visa tauta, to redzot, godināja Dievu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.