Mozus un Ārons izdarīja visas brīnumu zīmes faraona priekšā. Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas neizlaida Izraēļa dēlus no savas zemes.
Kungs sacīja Mozum un Āronam Ēģiptes zemē: “Šis mēnesis jums būs mēnešu iesākums, pirmais mēnesis gadā. Runājiet visai Izraēļa dēlu sapulcei un viņiem sakiet: šī mēneša desmitajā dienā katrs lai paņem jēru savai ģimenei un savam namam! Bet, ja skaits būtu par mazu, lai pietiktu jēra apēšanai, tad lai viņš ņem klāt savu kaimiņu, kas ir vistuvāk viņa namam, ievērojot personu skaitu, kas ir pietiekams jēra apēšanai.
Bet jērs jums būs bez vainas, auns, vienu gadu vecs. To jūs ņemsiet no avīm vai arī no kazām. Un jūs to sargāsiet līdz šī mēneša četrpadsmitajai dienai, un pievakarē visa Izraēļa dēlu draudze to nokaus. Viņi paņems tā asinis un apslacīs abas durvju palodas un māju sliekšņus, kurās to ēdīs.
Un tajā naktī viņi ēdīs uz uguns ceptu gaļu un neraudzētu maizi ar rūgtām zālēm. Jūs neēdīsiet no tā neko jēlu, nedz vārītu ūdenī, bet tikai ceptu uz uguns. Jūs apēdīsiet arī tā galvu, kājas un iekšas. Nekas no tā nedrīkst palikt pāri līdz rītam! Ja kaut kas paliktu pāri, to sadedzināsiet ugunī.
Un to jūs ēdīsiet tā: jūs apjozīsiet savus gurnus, kājās jums būs sandales, rokās turēsiet ceļa spieķi. Un jūs ēdīsiet steidzīgi, jo tā ir Kunga Pasha (tas ir, garāmiešana)!
Un Es pāriešu Ēģiptes zemi tajā naktī un nonāvēšu visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē no cilvēka līdz sīklopam; un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Kungs. Bet asinis jums būs par zīmi tām mājām, kurās jūs uzturēsieties. Un Es redzēšu asinis un paiešu jums garām, un jūsu vidū nebūs šīs iznīcinošās sodības, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.
Šī diena jums būs par piemiņas dienu, un jūs to svinēsiet kā svētkus Kungam. Visās savās paaudzēs jūs to svinēsiet ar mūžīgu godināšanu!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 116 (115)
Refrēns: Es piesaukšu Kunga vārdu.
vai: Alleluja!
Kā es pateikšos Kungam
par visu, ko Viņš man ir devis?
Es ņemšu pestīšanas biķeri
un piesaukšu Kunga vārdu. R.
Kunga acīs ir dārga Viņa svēto nāve.
Ak, Kungs, Tavs kalps es esmu,
es esmu Tavs kalps un Tavas kalpones dēls.
Tu esi sarāvis manas važas. R.
Es nesīšu slavas upuri
un piesaukšu Kunga vārdu.
Es izpildīšu savu solījumu Kungam
visu Viņa ļaužu priekšā. R.
Alleluja.
Manas avis klausa manu balsi,
Es tās pazīstu, un tās man seko.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 12, 1-8)
Tajā laikā Jēzus sabatā gāja caur druvu. Viņa mācekļi, būdami izsalkuši, sāka raut vārpas un ēst. Bet farizeji, to redzot, sacīja Viņam: “Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nedrīkst darīt.”
Bet Viņš tiem atbildēja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, būdams izsalcis, un tie, kas bija ar viņu? Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, ko nedrīkstēja ēst nedz viņš, nedz tie, kas bija ar viņu, bet vienīgi priesteri? Un vai jūs neesat lasījuši Likumā, ka sabatā priesteri svētnīcā lauž sabata mieru un ir bez vainas? Bet Es jums saku, ka šeit ir kas lielāks nekā svētnīca.
Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: “Es vēlos žēlsirdību, nevis upuri,” – tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos. Cilvēka Dēls taču ir Kungs arī pār sabatu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.