Tajās dienās Ābrams noslīga zemē uz vaiga. Bet Dievs viņam sacīja: “Lūk, mana derība ar tevi. Tu kļūsi daudzu tautu tēvs, un tavs vārds vairs nebūs “Ābrams”, bet gan “Ābrahams”, jo Es tevi iecēlu par tēvu daudzām tautām. Un Es tev likšu pieaugt ļoti lielā skaitā un tevi iecelšu par tēvu tautām, un no tevis izies karaļi. Un Es noslēgšu savu derību starp mani un tevi, un taviem pēcnācējiem pēc tevis visās paaudzēs kā mūžīgu derību, lai Es būtu tavs un pēc tam tavu pēcnācēju Dievs. Un Es atdošu tev un pēc tevis taviem pēcnācējiem zemi, kurā esi apmeties, visu Kanaānas zemi mūžīgā īpašumā. Un Es būšu viņu Dievs.” Un Dievs atkal sacīja Ābrahamam: “Bet tu un tavi pēcnācēji pēc tevis visās paaudzēs sargājiet manu derību!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 105 (104)
Refrēns: Dievs atceras savu derību.Meklējiet Kungu un Viņa vareno spēku,
meklējiet vienmēr Viņa vaigu!
Atcerieties Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis,
Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus! R.
Jūs, Ābrahama dzimums, Viņa kalpi,
Jēkaba dēli, Viņa izvēlētie.
Viņš ir Kungs, mūsu Dievs;
Viņa spriedumi skar visu zemi. R.
Uz mūžiem Viņš atceras savu derību,
solījumu, kuru deva uz tūkstošiem paaudžu;
derību, ko ar Ābrahamu noslēdza,
un savu zvērestu, ko deva Īzākam. R.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Nenocietiniet šodien savu sirdi,
bet ieklausieties Kunga balsī!
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 51-59)
Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas ievēros manus vārdus, tas neredzēs nāvi nemūžam.” Jūdi Viņam teica: “Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams nomira un pravieši, bet Tu saki: “Kas ievēros manus vārdus, tas nemūžam neiepazīs nāvi.” Vai tad Tu esi lielāks par mūsu tēvu Ābrahamu, kurš nomira? Arī pravieši nomira! Ko Tu no sevis taisi?”
Jēzus atbildēja: “Ja Es pats sevi cildinu, mana slava nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kurš mani cildina un par kuru jūs sakāt: “Tas ir mūsu Dievs!” Un jūs Viņu nepazīstat. Bet Es Viņu pazīstu. Un, ja Es sacītu: “Es Viņu nepazīstu,” – Es būtu līdzīgs jums, melis. Bet Es pazīstu Viņu un ievēroju Viņa vārdus.
Jūsu tēvs Ābrahams ļoti priecājās, ka redzēs manu dienu. Un viņš redzēja un bija iepriecināts.”
Tad jūdi Viņam sacīja: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un Tu redzēji Ābrahamu?” Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms bija Ābrahams, Es esmu.” Tad viņi paķēra akmeņus, lai mestu uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.