Lasījums no pravieša Jeremija grāmatas (Jer 20, 10-13)
Es dzirdēju daudzus sakām melus: “Briesmas visapkārt! Apsūdziet, apsūdzēsim viņu!” Visi mani labvēļi vēroja manu kritienu: “Varbūt viņš tiks piekrāpts, un mēs viņu uzveiksim un viņam atriebsimies.”
Bet Kungs ir ar mani kā varens karotājs. Tāpēc tie, kas mani vajā, kritīs un kļūs vāji. Viņi nonāks lielā kaunā, tādēļ ka viņiem nav veicies. Tas būs mūžīgs negods, kas nekad netiks izdzēsts.
Un Tu, debespulku Kungs, kas pārbaudi taisnīgo un kas redzi nieres un sirdi, ļauj, lūdzu, man redzēt Tavu atmaksu viņiem, jo Tev es atklāju savu lietu.
Dziediet Kungam, slavējiet Kungu, jo Viņš izglāba nabaga dzīvību no ļaundara rokas! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 18 (17)
Refrēns: Savās bēdās es piesaucu Kungu.Es mīlu Tevi, Kungs, mans stiprums!
Kungs, mans atbalsts,
mans patvērums un mans glābējs,
mans Dievs, mana klints, uz kuru es ceru;
mans vairogs, manas pestīšanas rags
un mans aizstāvis.
Es piesaukšu slavas cienīgo Kungu
un būšu glābts no saviem ienaidniekiem. R.
Man vēlās virsū nāves viļņi,
un iznīcības straumes biedēja mani.
Elles valgi apvija mani,
mani pārsteidza nāves cilpas. R.
Savās bēdās es piesaucu Kungu
un lūdzu savu Dievu.
No savas svētnīcas Viņš uzklausīja manu balsi,
un mans sauciens nonāca Viņa ausīs. R.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Tavi vārdi, Kungs, ir gars un dzīvība,
Tev ir mūžīgās dzīves vārdi.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 10, 31-42)
Tajā laikā jūdi paķēra akmeņus, lai Jēzu nomētātu. Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums parādīju daudz labu darbu, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ tad jūs mani gribat nomētāt ar akmeņiem?” Jūdi Viņam atbildēja: “Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet gan zaimošanas dēļ un tādēļ, ka Tu, būdams cilvēks, sevi taisi par Dievu.”
Jēzus viņiem atbildēja: “Vai tad jūsu Likumā nav rakstīts: “Es sacīju: jūs esat dievi”? Ja Raksti nosauc par dieviem tos, uz kuriem attiecas Dieva vārdi, un Raksti nevar tikt atcelti, kā tad jūs sakāt par To, kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē: “Tu zaimo!” – tādēļ ka Es teicu: “Es esmu Dieva Dēls”?
Ja Es sava Tēva darbus nedaru, tad neticiet man! Bet, ja daru, tad, kaut arī negribat man ticēt, ticiet darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka Tēvs ir manī un Es esmu Tēvā.”
Tad tie atkal centās Viņu apcietināt, bet Viņš izgāja no viņu rokām un atkal devās pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis sākumā bija kristījis, un tur palika. Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja: “Jānis gan neizdarīja nevienu zīmi, tomēr viss, ko Jānis par Viņu sacīja, bija patiesība.” Un daudzi tur ieticēja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Es dzirdēju daudzus sakām melus: “Briesmas visapkārt! Apsūdziet, apsūdzēsim viņu!” Visi mani labvēļi vēroja manu kritienu: “Varbūt viņš tiks piekrāpts, un mēs viņu uzveiksim un viņam atriebsimies.”
Bet Kungs ir ar mani kā varens karotājs. Tāpēc tie, kas mani vajā, kritīs un kļūs vāji. Viņi nonāks lielā kaunā, tādēļ ka viņiem nav veicies. Tas būs mūžīgs negods, kas nekad netiks izdzēsts.
Un Tu, debespulku Kungs, kas pārbaudi taisnīgo un kas redzi nieres un sirdi, ļauj, lūdzu, man redzēt Tavu atmaksu viņiem, jo Tev es atklāju savu lietu.
Dziediet Kungam, slavējiet Kungu, jo Viņš izglāba nabaga dzīvību no ļaundara rokas! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 18 (17)
Refrēns: Savās bēdās es piesaucu Kungu.Es mīlu Tevi, Kungs, mans stiprums!
Kungs, mans atbalsts,
mans patvērums un mans glābējs,
mans Dievs, mana klints, uz kuru es ceru;
mans vairogs, manas pestīšanas rags
un mans aizstāvis.
Es piesaukšu slavas cienīgo Kungu
un būšu glābts no saviem ienaidniekiem. R.
Man vēlās virsū nāves viļņi,
un iznīcības straumes biedēja mani.
Elles valgi apvija mani,
mani pārsteidza nāves cilpas. R.
Savās bēdās es piesaucu Kungu
un lūdzu savu Dievu.
No savas svētnīcas Viņš uzklausīja manu balsi,
un mans sauciens nonāca Viņa ausīs. R.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Tavi vārdi, Kungs, ir gars un dzīvība,
Tev ir mūžīgās dzīves vārdi.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 10, 31-42)
Tajā laikā jūdi paķēra akmeņus, lai Jēzu nomētātu. Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums parādīju daudz labu darbu, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ tad jūs mani gribat nomētāt ar akmeņiem?” Jūdi Viņam atbildēja: “Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet gan zaimošanas dēļ un tādēļ, ka Tu, būdams cilvēks, sevi taisi par Dievu.”
Jēzus viņiem atbildēja: “Vai tad jūsu Likumā nav rakstīts: “Es sacīju: jūs esat dievi”? Ja Raksti nosauc par dieviem tos, uz kuriem attiecas Dieva vārdi, un Raksti nevar tikt atcelti, kā tad jūs sakāt par To, kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē: “Tu zaimo!” – tādēļ ka Es teicu: “Es esmu Dieva Dēls”?
Ja Es sava Tēva darbus nedaru, tad neticiet man! Bet, ja daru, tad, kaut arī negribat man ticēt, ticiet darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka Tēvs ir manī un Es esmu Tēvā.”
Tad tie atkal centās Viņu apcietināt, bet Viņš izgāja no viņu rokām un atkal devās pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis sākumā bija kristījis, un tur palika. Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja: “Jānis gan neizdarīja nevienu zīmi, tomēr viss, ko Jānis par Viņu sacīja, bija patiesība.” Un daudzi tur ieticēja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.