Press "Enter" to skip to content

Svēto Rakstu lasījumi 19.08.2015 – Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie – pēdējie

Tajās dienās sapulcējās visi Sihemas vīri un visas Millo dzimtas un gāja, un Abimelehu iecēla par ķēniņu blakus ozolam, kas atradās Sihemā.
Kad tas tika paziņots Jotāmam, viņš aizgāja un nostājās Garizima kalna virsotnē un paceltā balsī sauca un sacīja: “Klausieties mani jūs, Sihemas vīri, lai arī Dievs uzklausītu jūs!
Reiz sanāca koki, lai svaidītu sev ķēniņu, un tie sacīja olīvkokam: “Valdi pār mums!” Tas atbildēja: “Vai tad es varu atstāt savu eļļu, kas kalpo dievu un cilvēku godam, un iet, lai tiktu pacelts pār kokiem?” Tad koki vērsās pie vīģeskoka: “Nāc un sāc pār mums valdīt!” Tas atbildēja tiem: “Vai tad es varu atstāt savu saldumu un savus tīkamos augļus un iet, lai paceltos pāri citiem kokiem?” Tad koki uzrunāja vīnakoku: “Nāc un valdi pār mums!” Tas atbildēja: “Vai tad es varu atstāt savu vīnu, kas iepriecina dievus un cilvēkus, un pacelties pāri citiem kokiem?”
Tad visi koki sacīja ērkšķu krūmam: “Nāc un valdi pār mums!” Tas atbildēja tiem: “Ja jūs patiesi mani ieceļat sev par ķēniņu, tad nāciet un atpūtieties manā pavēnī! Bet, ja ne, tad lai no ērkšķu krūma izšaujas uguns un lai aprij Libāna ciedrus!”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 21 (20)
Refrēns: Kungs, par Tavu spēku priecājas karalis.

Kungs, par Tavu spēku priecājas karalis
un ļoti līksmojas par Tavu palīdzību.
Tu piepildīji viņa sirds ilgas
un neatraidīji viņa lūgumu. R.

Jo ar labvēlības svētību Tu izgāji viņam pretī,
viņa galvā tu uzliki kroni no vistīrākā zelta.
No Tevis viņš lūdza dzīvību,
bet Tu viņam piešķīri ilgas dienas
uz mūžiem un vienmēr. R.

Tavas palīdzības dēļ viņa slava ir liela,
Tu dāvāji viņam cienību un krāšņumu,
jo viņu Tu esi nolicis
par svētību uz mūžu mūžiem,
sava vaiga priekšā Tu pildīsi viņu ar līksmību. R.

Alleluja.
Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs,
tas ir sirds domu un ilgu tiesnesis.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 20, 1-16a)
Tajā laikā Jēzus saviem mācekļiem sacīja šādu līdzību: “Debesu valstība ir pielīdzināma namatēvam, kas rīta agrumā izgāja salīgt strādniekus savam vīnadārzam. Un viņš, vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, sūtīja viņus savā vīnadārzā.
Un, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja citus tirgus laukumā stāvam bez darba, un sacīja viņiem: “Ejiet arī jūs vīnadārzā, un es jums došu, kas pienākas!” Un viņi aizgāja. Bet viņš izgāja atkal ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus stāvam un sacīja viņiem: “Ko jūs šeit stāvat visu dienu bez darba?” Viņi atbildēja: “Tādēļ, ka neviens mūs nav salīdzis.” Viņš tiem sacīja: “Ejiet arī jūs vīnadārzā!”
Kad iestājās vakars, vīnadārza kungs sacīja savam pārvaldniekam: “Pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, sākdams no pēdējiem un beigdams ar pirmajiem!’” Un, kad piegāja tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, viņi saņēma katrs pa denārijam. Bet pirmie pieiedami domāja, ka saņems vairāk: tomēr arī viņi saņēma katrs pa denārijam.
Paņēmuši to, viņi kurnēja pret namatēvu, sacīdami: “Šie pēdējie strādāja vienu stundu, un tu viņus pielīdzināji mums, kas iznesām dienas nastu un karstumu!” Bet viņš atbildēdams vienam no tiem sacīja: “Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesalīgi par denāriju? Saņem to, kas tavs, un ej! Bet es gribu arī šim pēdējam dot tāpat kā tev. Vai tad man nav atļauts darīt ar savu to, ko es gribu? Vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?”
Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie – pēdējie.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Comments are closed.