Tā saka Kungs Dievs: “Lūk, Es sūtīšu savu eņģeli, un viņš sagatavos ceļu manā priekšā. Un tūlīt savā svētnīcā nāks Valdnieks, kuru jūs gaidāt, un Derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties.
Lūk, Viņš nāk, debespulku Kungs. Kas gan spēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš parādīsies? Viņš ir kā kausētāja uguns un vadmalnieka sārms.
Un Viņš apsēdīsies it kā kausēt un tīrīt sudrabu un šķīstīs Levi dēlus, un pārkausēs viņus kā zeltu un sudrabu. Un tad viņi taisnībā upurēs Kungam upurus. Un Kungam patiks Jūdas un Jeruzalemes upuris kā senās dienās, kā sen pagājušos gados.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 2, 14-18)
Bet, tā kā bērniem ir miesa un asinis, tad arī Jēzus tāpat to ir pieņēmis, lai ar savu nāvi uzvarētu to, kam piederēja vara pār nāvi, tas ir, velnu, un lai atbrīvotu tos, kas bailēs no nāves visu mūžu bija padoti verdzībai.
Jo, tik tiešām, ne jau par eņģeļiem Viņš rūpējās, bet par Ābrahama pēcnācējiem. Tāpēc Viņam vajadzēja visā kļūt līdzīgam brāļiem, lai Viņš būtu žēlsirdīgs un uzticīgs Augstais priesteris Dieva priekšā un panāktu apžēlošanu par tautas grēkiem.
Jo tur, kur pats ir cietis un ticis kārdināts, Viņš spēj palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.Tie ir Svēto Rakstu vārdi.Psalms 24 (23)
Refrēns: Debespulku Kungs ir godības Karalis.
Jūs, vārti, paceliet savas palodas,
un topiet augstākas jūs, mūžsenās durvis,
lai var ieiet godības Karalis.
Kas ir šis godības Karalis?
Stiprs un varens Kungs,
Kungs, kas ir varens kaujā. R.
Jūs, vārti, paceliet savas palodas,
un topiet augstākas jūs, mūžsenās durvis,
lai var ieiet godības Karalis.
Kas ir šis godības Karalis?
Debespulku Kungs –
Viņš pats ir godības Karalis. R.
Alleluja.
Gaisma pagānu apgaismošanai
un slava Tavai Izraēļa tautai.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-40)
Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai upurētu, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto.
Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā. Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā, – gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”
Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu. Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.”
Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti. Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu.
Izpildījuši visu pēc Kunga Likuma, viņi atgriezās Galilejā uz savu pilsētu Nācareti. Bet Bērns auga un pieņēmās spēkā, pilns gudrības. Un Dieva žēlastība bija pār Viņu.Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Lk 2, 22-32
Comments are closed.